Cik īsti jāizdzer un kāpēc – veselam un tam, kuram hroniska kaite? Ko darīt, ja neslāpst? 1
Minerālūdens ir labs mikroelementu atjaunošanai organismā pēc svīšanas karstā dienā, bet ikdienā vislabāk dzert ūdeni.
Medicīnas sabiedrības “ARS” terapeite Sandra Černišova novērojusi, ka veselības problēmas pacientiem nereti rodas tādēļ, ka viņi dzer pārāk maz ūdens. To var konstatēt, veicot pavisam vienkāršus izmeklējumus. Šajā gadījumā urīna analīzes liecina par paaugstinātu urīna īpatnējo svaru, vēdera dobuma ultrasonogrāfijā atklāj biezu žulti, asinsainā novēro izmaiņas hematokrītā – asiņu šķidrās daļas un šūnu attiecībās. Sabiezējušas asinis var veicināt trombu veidošanās risku.
Ūdens nepieciešams arī skaistumam – mazinoties starpšūnu šķidruma daudzumam, āda kļūst sausāka un krunkaināka –, kā arī sārņvielu izvadei no organisma. Tas mazina bada sajūtu un atšķaida lieko kuņģa skābi. Ja esam spiesti izlaist kādu ēdienreizi, lai pieklusinātu apetīti un skābes ietekmi uz kuņģi, ieteicams iztukšot prāvu krūzi ūdens.
Slāpes rodas, kad organisms zaudējis apmēram 2% no tajā esošā šķidruma daudzuma. Ja pietrūkst 10%, sākas apziņas traucējumi, bet 12% – atūdeņošanās dēļ iestājas nāve. Taču cilvēks slāpes arī var nejust, piemēram, šis reflekss ir mazinājies veciem cilvēkiem. Arī zema asinsspiediena gadījumā nereti nav vēlēšanās dzert, jo tiek sliktāk apasiņoti smadzeņu zemgarozas centri, kas organismā atbild par signālfunkcijām. Turklāt, ja neesam pieradinājuši sevi uzņemt šķidrumu, organisms šo dabisko refleksu mēdz nomākt.
Vasarā iesaka uzņemt 50 – 60 mililitrus ūdens uz ķermeņa svara kilogramu, taču daktere Černišova uzskata, ka pilnībā vadīties pēc šāda aprēķina nevajadzētu, jo tad sanāks, ka dūšīgam cilvēkam jāizdzer vairāk nekā trīs litri dienā, kas izdosies reti kuram. Sievietēm vidēji būtu jāuzņem pusotra litra, bet vīriešiem – divi litri ūdens dienā. Vēlamais izdzeramā šķidruma apjoms atkarīgs arī no uztura – ja ēdienkartē bagātīgi iekļaujam svaigus augļus un dārzeņus, varam dzert mazāk. Savukārt olbaltumvielas saturoši produkti, piemēram, gaļa un piens, kā arī tēja un kafija veicina šķidruma izvadīšanu no organisma, tādēļ šajā gadījumā ūdens jāpatērē vairāk.[popular_posts title=”yes”]
Ja neslāpst
Lai organismu nodrošinātu ar tam nepieciešamo šķidruma daudzumu, nedrīkst paļauties tikai uz slāpēm. Tiem, kam nav izteiktas slāpju sajūtas, vajadzētu noteikt savu šķidruma normu, turēt tuvumā lielu ūdens krūzi vai minerālūdens pudeli un to dienas laikā iztukšot.
Sirds slimniekiem organismā veidojas šķidruma aizture, par ko liecina tūska, taču tas nenozīmē, ka nedrīkst dzert – vienīgi daudzumam vajadzētu būt kādu puslitru mazākam nekā veselam cilvēkam. Ja nepieciešams, jālieto urīndzenoši medikamenti liekā šķidruma izvadīšanai.
Ārste novērojusi, ka daudzi cenšas dzert pēc iespējas mazāk, jo piepampst kājas. “Lai audos netiktu aizturēts šķidrums, jācenšas izskalot liekos sāļus. Pat ja negribas dzert, dienas laikā jāiztukšo kādas astoņas glāzes ūdens, un tūska drīz vien mazināsies. Ja problēmas iemesls ir venozās un limfatiskās atteces traucējumi, ūdens uzņemšana ir vienīgais risinājums,” skaidro daktere.
Ir cilvēki, kas atturas no dzeršanas, jo no rīta zem acīm parādās maisiņi. Šāda problēma parasti ir mazkustīgajiem un liecina par venozās atteces traucējumiem mugurkaula kakla daļā. Lai to nepieļautu un arī tāpēc, lai naktī nenāktos apmeklēt tualeti, lielāko daļu šķidruma ieteicams uzņemt dienas pirmajā pusē. Tiem ļaudīm, kurus moka pastāvīgas, grūti remdējamas slāpes, jāpārbauda cukura līmenis asinīs un vispārējais veselības stāvoklis – tā var būt cukura diabēta pirmā pazīme.
“Nereti pacienti uztraucas, ka daudz dzer, taču maz apmeklē tualeti,” stāsta daktere Černišova. “Tas neliecina neko sliktu, jo karstā laikā šķidrumu zaudējam svīstot – tas nepārtraukti iztvaiko caur elpceļiem un ādu.”
Uzziņa
Ar ko karstumā vislabāk veldzēties
* Organisms vislabāk izmanto šķidrumu, kas ir ķermeņa temperatūrā. Karstā laikā dzerot ledaini aukstu ūdeni, slāpes tik drīz nerims, jo, lai to izmantotu, tam vispirms jāsasilst.
* Stipras svīšanas laikā zaudētos mikroelementus var labi atjaunot ar ārstniecisko minerālūdeni, taču dzeršanai ikdienā to nevajadzētu izvēlēties.
* Slāpju remdēšanai laba izvēle ir nesaldināta silta zāļu tēja. Turpretim melnās tējas un kafijas sastāvā esošais kofeīns un teīns veicina pastiprinātu šķidruma izvadi no organisma, savukārt koncentrētas sulas un piens ir šķidri ēdieni, nevis dzērieni.
* Nav ieteicams izvēlēties saldus dzērienus, jo to cukuri neļauj remdēt slāpes. Gāzētas limonādes it nemaz nav piemērotas tiem, kam pastiprināti izdalās kuņģa skābe, jo ogļskābes burbulīši papildus kairina kuņģa un barības vada gļotādu.
* Ikdienas slāpju dzesēšanai nav piemērots arī alus. Tas tikai veicina tauciņu krāšanos uz vēdera un paaugstina asinīs sievišķo dzimumhormonu daudzumu, kas veicina sirds slimību attīstību, trombu veidošanās risku un mazina vēlmi mīlēties.
* Ja siltā laikā gadījies saindēties ar uzturu, nepieciešams atjaunot vemšanas un caurejas laikā zaudētās minerālvielas un šķidrumu. Šim nolūkam noderēs aptiekā nopērkamā rehidrona pulvera šķīdums vai arī pašu pagatavots dzēriens, litram ūdens pievienojot vienu tējkaroti sāls, četras tējkarotes cukura un pustējkaroti dzeramās sodas. Var dzert arī kartupeļu vai citu dārzeņu novārījumu, kas satur daudz minerālvielu un mikroelementu.
