Pretsāpju medikamenti mēdz izraisīt medikamentu atkarīgas galvassāpes 0
Daudzi, lai arī lieto zāles, cieš sāpes un jūt bezcerību, jo šķiet, ka šādi būs jādzīvo visu mūžu. Tiesa, atsevišķos gadījumos ārsts nevar palīdzēt, īpaši, ja cilvēks īstenībā pats negrib kļūt vesels. Taču sāpes vienmēr kaut nedaudz iespējams atvieglot.
Sāpes ir organisma brīdinājuma signāls, kas liek meklēt problēmas cēloni un novērst ugunsgrēku.
Tāpat kā telpā, kurā iedarbojusies signalizācija, jānoskaidro, kas par vainu. Rīkošanās pēc principa es varu paciest šajā gadījumā neattaisnojas, jo šādi var iedzīvoties nopietnos veselības traucējumos.
Kopš pagājušā gadsimta beigām visā pasaulē runā par sāpju epidēmiju. Visizplatītākās ir muguras, locītavu un galvas sāpes. Tās ir biežs mazkustības, darbnespējas vai pat invaliditātes iemesls, izraisa depresiju, trauksmi un miega traucējumus.
Katrs izjūt atšķirīgi
Sāpju slieksnis katram ir individuāls un mainīgs. To ietekmē iedzimtība un gēni, līdzšinējā pieredze, audzināšana, emocijas, D vitamīna līmenis asinīs un diennakts laiks. Tas ir zemāks nakts un agra rīta stundās. Sievietes ir jutīgākas pret sāpēm menstruāciju laikā, tāpēc epilācija un citas skaistumkopšanas procedūras šajā periodā būs sāpīgākas nekā parasti.
Sāpju uztveri maina stress, piemēram, ne viens vien ir pieredzējis, ka atvaļinājuma laikā mugura nesāp, taču smeldze atgriežas, kad jāstrādā.
Tad vajadzētu tikt skaidrībā, kāpēc tā notiek: nepatīk darbs, kolēģi vai arī ikdienā jāatvēl vairāk laika atpūtai.
Atsevišķām slimībām raksturīgas noteikta rakstura sāpes, piemēram, migrēnai pulsējošas, bet saspringuma galvassāpēm – spiedošas. Nervu jeb neiropātiskās sāpes mēdz būt dedzinošas, tirpstošas, durstošas, šaujošas, stindzinošas.
Sāpju pakāpi nosacīti mēra no vienas līdz 10 ballēm, lai ārsts tās varētu objektīvāk novērtēt. Desmit ballēm atbilst maksimāli stipras sāpes, kad cilvēks ārsta kabinetā nespēj mierīgi nosēdēt.
Kāpēc nepāriet
Akūtas sāpes, piemēram, ja mugura smeldz pēc kartupeļu rakšanas, parasti pāriet trijās četrās nedēļās, un par tām ātri aizmirstam. Daudz lielākas problēmas sagādā hroniskas sāpes.
Ja kaut kur nedaudz iesāpas paretam, sāpju impulss, tēlaini izsakoties, smadzenēs nokļūst pa tādu kā mazu taciņu, kur rada sāpju signālu, taču hronisku sāpju gadījumā to pārvades ceļi pārvēršas par automaģistrāli, un sāpju impulsi tiek pārraidīti ļoti ātri. Kad sāpes nav pārgājušas ilgāk nekā trīs mēnešus, attīstās hronisku sāpju slimība. Tāpēc jau tad, kad tās nav rimušas mēneša laikā, nepieciešama aktīvāka ārstēšana, lai nepieļautu to pāreju hroniskā formā.
To, cik ātri attīstās sāpju slimība, nosaka arī iedzimtība, emocijas, stresa uztvere, darbnespēja vai arī nepatika pret savu darbu. Bieži veidojas gluži kā apburtais loks. Sāpes rada sāpes. Tās izraisa trauksmi un depresiju, jo iespaido ierastās aktivitātes, kā arī rosina miega traucējumus.
Ar sāpēm ir vieglāk cīnīties, ja zināms to cēlonis. Ja pēc dažādiem izmeklējumiem ārsts atzīst, ka nekādas nopietnas vainas nav, tomēr smeldze nerimst, neziņa rada papildu stresu, kas smeldzi pastiprina vēl vairāk.
Hronisku sāpju gadījumā pretsāpju zāles var nepalīdzēt pietiekami labi, jo tās galvenokārt nomierina iekaisuma mediatorus. Lietojot tās nepamatoti un nepareizi, var iedzīvoties nieru mazspējā, aknu slimībās vai kuņģa čūlā.
Bieži lietoti pretsāpju medikamenti, pat ibuprofēns, paracetamols vai citramons, var būt par galvassāpju cēloni, jo mēdz izraisīt medikamentu atkarīgas galvassāpes.
Ja sāpes saistītas ar nerva saspiedumu vai bojājumu, piemēram, radikulopātiju vai karpālā kanāla sindromu, kas izraisa tirpoņu, aptuveni pēc trim mēnešiem mainās receptori, notiek strukturālas pārmaiņas muguras smadzenēs, caur kurām sāpju impulss tiek vadīts uz galvas smadzenēm, tāpēc nepieciešami medikamenti, kuri spēj bloķēt šo procesu, piemēram, pretepilepsijas zāles, kas iedarbojas uz nervu membrānu. Lai novērstu hronisku sāpju veidošanos, ārsts nereti izraksta arī antidepresantus, pat ja nav de-presijas simptomu. Efekts nav tūlītējs, taču tie var ievērojami samazināt nepieciešamību lietot pretsāpju medikamentus.
Problemātiskās sāpes
Visspēcīgākās mēdz būt audzēja izraisītas, trīszaru nerva iekaisuma sāpes, kā arī tā sauktās grupālās vai klastera veida galvassāpes, kas rodas vienā sejas pusē ļoti stipru lēkmju veidā, kuras pavada iesnas, acu asarošana un citi simptomi. Pret pēdējām var palīdzēt ar medikamentiem, nervu stimulāciju un citām fizikālām procedūrām.
Problemātiskas ir pēcoperācijas sāpes, taču tās iespējams novērst, jau iepriekš saņemot piemērotu atsāpināšanu, kā arī izmantojot dažādas relaksācijas metodes.
Liela problēma ir vēža izraisītas sāpes, taču arī šajā gadījumā iespējams piemeklēt dažādas kombinācijas medikamentus, to skaitā stiprus narkotiskos atsāpinošos līdzekļus. Citur pasaulē šim nolūkam izmanto arī kanaboīdu jeb kaņepju preparātus.
Mūzikas cienītāji droši vien atceras, ka amerikāņu dziedātāja Lēdija Gaga fibromialģijas izraisīto sāpju dēļ atcēla vairākas koncertturnejas. Šī slimība, kad sāpes visā ķermenī uzliesmo paasinājumu veidā un pat viegls pieskāriens rada ārkārtīgi stipru smeldzi, nereti netiek atpazīta. Tā galvenokārt izpaužas ar muskuļu un galvas sāpēm, taču var būt arī dažādi citi simptomi, piemēram, slikta dūša, vemšana, caureja, izsitumi, nieze, nogurums, grūtības koncentrēties, depresija. Lai arī tā ir grūti ārstējama, var palīdzēt fizikālās medicīnas metodes, kas veicina muskuļu atslābumu, dažādu grupu medikamenti un psihoterapija.
Pēc kājas vai rokas amputācijas nav nekāds retums fantoma sāpes, kad rodas sajūta, ka zaudētais loceklis ir savā vietā un sāp, jo neironi, kas atbildīgi par jušanu un kustībām konkrētajā ekstremitātē, joprojām ir aktīvi. Šīs sāpes ārstē līdzīgi kā neiropātiskās sāpes, kā arī var izmantot spoguļa terapiju. Slimnieks apsēžas gultā, veselo kāju izstiepj uz priekšu, bet amputētās vietā novieto spoguli tā, lai tajā būtu redzams veselās kājas spoguļattēls visā garumā un rastos iespaids, ka viņam ir abas kājas. Pacients kustina veselo pēdu un kāju, vērojot šīs kustības spogulī. Smadzenes tiek piemānītas, jo saņem impulsus, ka kustas abas kājas.
Pie sāpju ārsta
Ja nav skaidrs sāpju cēlonis vai arī līdzšinējā ārstēšana nav bijusi pietiekami efektīva, būtu mērķtiecīgi apmeklēt algologu jeb sāpju ārstu, kas sāpes pārzina dziļāk nekā citi mediķi un specializējas to ārstēšanā. Algologiem parasti ir kāda pamatspecialitāte, piemēram, neirologs, anesteziologs, fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārsts.
Dodoties pie algologa, nevajadzētu aizmirst mājās līdzšinējo izmeklējumu rezultātus. Iepriekš vēlams pārdomāt savu sāpju attīstības vēsturi, jo ārsts par to noteikti jautās.
Galvassāpju un arī citos gadījumos noderīga ir dienasgrāmatas vai kalendāra pildīšana, pierakstot, kad, kur, cik ilgi un stipri sāp.
Šim nolūkam ir speciāli izstrādāti kalendāri, kurus var saņemt ne tikai pie ārsta, bet arī atrast internetā. Tas palīdz analizēt sāpju raksturu, noskaidrot, kas tās provocē: slodze, neizgulēšanās, alkohola lietošana vai kas cits, kā arī vēlāk izvērtēt, vai izrakstītie medikamenti ir gana efektīvi.
Algologs palīdzēs sastādīt ārstēšanas plānu. Ir diagnozes, kuru gadījumā, pamatojoties uz algologa slēdzienu, ģimenes ārsts var izrakstīt kompensējamos medikamentus. Parasti šie speciālisti pacientiem izskaidro sāpju izcelsmes mehānismu, kuru izprotot, sāpes ir vieglāk uzveikt.
Parasti šķiet, ka muguras sāpju cēlonis ir spondiloze vai starpskriemeļu disku trūces, ko nereti atklāj, veicot rentgenu, datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi. Taču patiesībā smeldze mugurā visbiežāk saistīta ar muskuļu fasciju sasprindzinājumu, nepareizu slodzi, ko izmeklējumos vizuāli nevar redzēt. Arī hronisku vai akūtu stresa situāciju rentgens neuzrāda, bet bieži vien tā ir patiesais sāpju cēlonis. Šādos gadījumos mērķtiecīga būtu ārstnieciskā fizkultūra un psihoterapija.
Ieroči pret sāpēm
Lai arī daudziem šķiet, ka vislabāk iedarbojas injekcijas muskulī, mediķi pēdējā laikā tās īpaši neatbalsta. Tās ir sāpīgas, turklāt var radīt infekcijas risku.
Nesteroīdos pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus var lietot gan iekšķīgi, gan ārīgi, taču aktīvā viela nokļūs asinīs abējādi un iedarbosies arī uz kuņģa gļotādu.
Pierādīts, ka pret sāpēm palīdz psihoterapijas metode – kognitīvi biheiviorālā terapija, kas māca mainīt savus ieradumus un sāpju uztveri.
Nepieciešamais seansu daudzums ir individuāls, nereti pietiek ar astoņām reizēm. Tajos mazāk jārunā par savām dvēseles problēmām, bet aktīvi jādarbojas – jāpilda vingrinājumi gan emociju atpazīšanai, gan dažādu relaksācijas tehniku apgūšanai. Noderīga var būt arī deju un kustību terapija vai citas psihoterapijas metodes. Svarīgi novērst iemeslus, kas mēdz veicināt depresiju.
Muguras sāpju gadījumā ļoti svarīgas ir fiziskās aktivitātes. Ja ir akūtas sāpes, uzsāk vingrot pakāpeniski, vispirms ar fizioterapeita ierādītiem relaksējošiem vingrinājumiem, lai mazinātu muskuļu saspringumu.
Algologi, kuri pēc profesijas ir anesteziologi, sāpju mazināšanai var veikt specifiskas invazīvas procedūras rentgena vai ultrasonogrāfijas kontrolē, piemēram, blokādes mugurkaula sīkajām fasešu locītavām, nervu saknītēm vai sejas trīszaru nervam, injicējot zāles tuvu sāpju apvidum.
Visefektīvāk sāpju gadījumā ir kombinēt dažādas metodes: fizioterapiju, fizikālās medicīnas procedūras, efektīvas un konkrētām sāpēm atbilstīgas, pareizās devās piemeklētas medikamentu kombinācijas, psihoterapeitiskās metodes un, ja nepieciešams, blokādes.
UZZIŅA
Ārstu nepieciešams apmeklēt ikreiz, kad ir neskaidras sāpes, īpaši, ja tās nav pārgājušas nedēļas laikā.
Galvassāpju gadījumā pie ārsta noteikti jāvēršas, ja:
• tās rodas pēkšņi un ir ļoti intensīvas – stiprākās mūžā;
• sāpes mainījušas veidu, raksturu un intensitāti, it īpaši pēc 50 gadu vecuma;
• tās parādās saistībā ar fizisku piepūli;
• nesenā pagātnē bijusi galvas vai kakla trauma;
• galvassāpes pavada neiroloģiski simptomi: apziņas, uzvedības, redzes, kustību un jušanas traucējumi, kā arī drudzis.
KONSULTĒJUSI VESELĪBAS CENTRA VIVENDI NEIROLOĢE, ALGOLOĢE LINDA ZVAUNE
