Nepietiek pierādījumu 8
Vakar ZM Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvās padomes sēdē vairāki tās dalībnieki aicināja zemkopības ministru un atbildīgos dienestus rīkoties un brīdināt sabiedrību par riskiem saistībā ar šīs slimības uzliesmojumu. Ņemot vērā, ka suņu barība nav droša, kas tiks darīts, lai informētu sabiedrību un lai novērstu jaunus saslimšanas gadījumus? Šādu jautājumu sanāksmē ministrijas vadībai un atbildīgajiem dienestiem uzdeva Latvijas Kinoloģiskās federācijas pārstāve Inga Cerbule. Uz to zinātniskās pētniecības institūta “BIOR” direktors Aivars Bērziņš taisnojās, ka institūts nav lēmējinstitūcija, līdz ar to nekādus lēmumus nevar pieņemt un šis jautājums ir Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) kompetencē. PVD ģenerāldirektors Māris Balodis atzina, ka patlaban nav nekādas informācijas, lai vainotu konkrētu faktoru, kas izraisa saslimšanu. Tāpēc, balstoties uz “pliku statistiku”, kā to nodēvēja Balodis, ar ko detalizēti PVD nav iepazinies, dienests nevar lemt ne par barības apturēšanu, ne patērētāju informēšanu. Cerbule gan vērsa uzmanību, ka pasaules praksē gadījumos, kad rodas šaubas par pārtikas drošību, sabiedrību informē par riskiem. Viņa nosauca gadījumu 2003. gadā, kad ASV bija riski ar žāvējumiem, kas dažos gadījumos izraisīja dzīvnieku saslimšanu, un toreiz sabiedrība ātri tika informēta par iespējamiem riskiem un to, kur vērsties un ko darīt saslimšanas gadījumā. Pašreizējā gadījumā Latvijā neviens nav informējis suņu saimniekus par to, kā rīkoties un kur vērsties. “Nav saprotams, kāpēc šajā gadījumā, kad mēs visi sakām, ka ir risks, ka nevar secināt par barības drošumu, tajā pašā laikā tas no sabiedrības tiek slēpts, tiek izdarīts mobings pret slimo suņu saimniekiem un veterinārārstiem, kas informē savus klientus,” notiekošo nesaprot Cerbule.
Arī Latvijas Veterinārārstu biedrības (LVB) valdes locekle Anna Jesereviča atzina, ka veterinārārstiem ir jābrīdina savi klienti par jelkādām blaknēm vai bīstamību dzīvniekiem. Patlaban ZM mājaslapā ir informācija par barības piesārņojuma riskiem, kurā teikts – ja trīs un vairāk dzīvnieku slimo no kādas barības vai produkta, tad tā ir augsta riska grupā un tā ir kaitīga.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs bija strikts – iekams nav atrasti pierādījumi, kas balstīti uz analīžu rezultātiem, tikmēr PVD nekādus lēmumus nevar pieņemt.
M. Balodis informēja, ka līdz šim a/s “Tukuma Straume” veiktas 15 pārbaudes un ņemti 44 paraugi nekaitīguma rādītājiem. Rezultāti rāda – viss atbilst spēkā esošajām normām. Par to PVD ziņo arī citām ES institūcijām, kas aizvien vairāk interesējas par Latvijā notiekošo. M. Balodis apliecināja, ka dienests turpinās izpēti augu izcelsmes izejvielās, pētot fosfororganiskos pesticīdus, glifosāta daudzumu, nitrītus un citas sastāvdaļas, kam nav noteikti nekaitīguma kritēriji un kas nav minēti valdības noteikumos. Tāpat tikšot turpināti citi pētījumi. Vadošā pētniece Ilze Matīsa van Houtana gan nepiekrīt Baloža teiktajam, ka nav pavediena, kur meklēt. “Ir apstiprinājums, ka bojājums ir nervos, tas nozīmē, ka jāmeklē neirotoksīni, un jautājums – vai visi neirotoksīni ir izmeklēti,” sacīja pētniece.
Latvijas Aitu audzētāju asociācijas pārstāvis Andris Pauls-Pāvuls gan vērsa uzmanību – ja ar šo slimību Latvijā saslimis tikai 0,1% no visiem Latvijas suņiem, bet “Tukuma Straume” iekarojusi 40% tirgus, tad rodas jautājums, vai nebūtu jāskatās reiderisma virzienā, nevis jāmeklē saslimšanas cēlonis barībā. Jāpiebilst, ka “Dogo” barības ražotājs līdz šim uzsvēris, ka barība ir droša. Sanāksmē “Tukuma Straumes” valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks apliecināja, ka šo barību var lietot septiņas dienas nedēļā, bet blakus barībai jābūt ūdens traukam.
