
Brīdina par paracetamolu: pasaulē visizplatītākajam pretsāpju līdzeklim atklāta savāda blakusparādība 0
Pētījumi liecina, ka šīs zāles ne tikai mazina sāpes – tās ietekmē arī smadzeņu darbību, raksta the sun.com.
Izrādās, ka daudzas ikdienišķas zāles neietekmē tikai mūsu ķermeni – tās ietekmē arī smadzenes. Dažas no tām ir saistītas ar agresiju uz ceļa, kompulsīvu azartspēļu spēlēšanu un pat neparastiem seksuālajiem impulsiem.
Tagad kāds ASV veikts pētījums atklājis, ka paracetamols var ietekmēt daudz vairāk nekā tikai galvassāpju mazināšanu.
Šīs zāles, pazīstamas arī kā acetaminofēns, ir viens no visbiežāk lietotajiem pretsāpju līdzekļiem, jo tās tiek uzskatītas par lētām, drošām un efektīvām. Taču zinātnieki no Ohaio štata universitātes atklāja, ka šīs zāles var veicināt riskantu uzvedību.
“Acetaminofēns, šķiet, mazina negatīvās emocijas, kad cilvēki apsver riskantas darbības – viņi vienkārši nejūtas tik nobijušies,” skaidroja neirozinātnieks profesors Boldvins Vejs (Baldwin Way), kad rezultāti tika publicēti 2020. gadā.
“Ņemot vērā, ka gandrīz 25% ASV iedzīvotāju katru nedēļu lieto acetaminofēnu, šī riska mazinātā uztvere un palielināta riska uzņemšanās var ietekmēt visu sabiedrību.”
Tikmēr Apvienotajā Karalistē katru gadu tiek nopirkti 200 miljoni iepakojumu paracetamola bez receptes. Tas nav pārsteigums – 16 tablešu iepakojums dažās aptiekās maksā vien 49 pensus.
Tikai Anglijā vien pagājušajā gadā ārsti izrakstīja 14,8 miljonus paracetamola receptes, liecina oficiālā NHS statistika. Saskaņā ar NHS datiem, paracetamols “reti izraisa blakusparādības” un ir drošs regulārai lietošanai “daudzu gadu garumā”.
Taču jaunākie pētījumi papildina augošu pierādījumu apjomu, kas liecina, ka acetaminofēna iedarbība uz sāpēm var paplašināties arī uz psiholoģiskiem procesiem.
Iepriekšējie pētījumi ir atklājuši, ka tas var samazināt jutību pret emocionāliem pārdzīvojumiem, mazināt empātiju un pat apgrūtināt smadzenēm kļūdu atpazīšanu.
Jaunais pētījums, kas publicēts žurnālā “Social Cognitive and Affective Neuroscience”, liecina, ka acetaminofēna lietošana var izmainīt vai traucēt cilvēka spēju uztvert un novērtēt risku.
Eksperimentu sērijā ar vairāk nekā 500 universitātes studentiem komanda pārbaudīja, kā viena 1 000 mg acetaminofēna deva (maksimālā ieteicamā deva pieaugušajiem ASV) ietekmē riskantu uzvedību, salīdzinot ar placebo grupu, kas saņēma fiktīvu tableti.
Dalībniekiem bija jāuzpumpē virtuāls balons uz datora ekrāna – par katru pumpēšanu viņi pelnīja iedomātu naudu, taču, ja balons pārsprāga, viņi visu zaudēja.
Rezultāti atklāja, ka studenti, kuri lietoja acetaminofēnu, biežāk riskēja un biežāk pārspridzināja balonus, salīdzinot ar piesardzīgāko placebo grupu.
“Ja cilvēks ir piesardzīgs, viņš dažas reizes uzpumpē balonu un tad izvēlas naudu “izņemt”, lai neriskētu ar zaudējumu,” skaidroja Vejs.
“Taču tie, kuri ir lietojuši acetaminofēnu, uztraucas mazāk – viņi nejūt tik daudz trauksmes vai negatīvu emociju par to, cik liels balons kļūst vai ka tas var pārsprāgt.”
Dalībnieki arī aizpildīja aptaujas, kurās tika vērtēti dažādu situāciju riski – piemēram, likmes uz vienas dienas algu, lēkšana ar gumiju vai braukšana bez drošības jostas.
Vienā aptaujā acetaminofēns samazināja uztverto risku, salīdzinot ar placebo grupu, taču citā līdzīgā aptaujā šī atšķirība netika novērota.
Lai arī šie eksperimenti var neatspoguļot reālu dzīvi, zinātnieki tomēr konstatēja ievērojamu saikni starp acetaminofēna lietošanu un paaugstinātu riska uzņemšanos, pat ja šī ietekme bija neliela.
Zinātnieki arī pieļāva, ka iedarbība varētu būt saistīta ar trauksmes mazināšanu.
“Iespējams, ka placebo grupā balonam augot, cilvēkiem pieaug trauksmes sajūta par iespējamu pārsprāgšanu,” viņi skaidroja.
“Kad trauksme kļūst pārāk liela, viņi pārtrauc eksperimentu.
Acetaminofēns var samazināt šo trauksmi, tādējādi veicinot lielāku riska uzņemšanos.”
Komanda uzsvēra, ka turpmākajiem pētījumiem būtu jāizpēta arī citi psiholoģiskie faktori un bioloģiskie mehānismi, kas nosaka acetaminofēna ietekmi uz lēmumu pieņemšanu.