“Tagad ir laiks sagatavoties, nevis svinēt.” Brīdina par pandēmijas otro vilni 10
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pasaules veselības organizācijas amatpersona brīdinājusi, ka koronavīrusa pandēmijas otrais vilnis, ziemai tuvojoties, var sakrist ar citu infekcijas slimību, tādu kā gripa vai masalas, uzliesmojumiem, padarot situāciju vēl ļaunāku.
Pandēmijas epicentrs pārvietojas uz Eiropas austrumiem
Eiropas valstīm vajadzētu gatavoties Covid-19 slimības otrajam vilnim, jo pandēmija nav beigusies, paziņojis PVO Eiropas biroja vadītājs Hanss Kluge.
“Tagad ir laiks sagatavoties, nevis svinēt,” viņš teica intervijā avīzei “The Telegraph”, brīdinot valstis, kas sākušas atvieglot karantīnas laikā ieviestos ierobežojumus.
Profesora Kluges ieskatā, Covid-19 saslimstības gadījumu skaita samazināšanās tādās valstīs kā Britānija, Francija un Itālija nenozīmē, ka pandēmija tuvojas beigām.
Eiropā saslimstības epicentrs pārvietojas uz austrumiem, infekcijas gadījumu skaitam pieaugot Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā un Kazahstānā. PVO eksperts iesaka valstīm izmantot šo laiku gudri un stiprināt veselības aprūpes sistēmas, kā arī vairot slimnīcu jaudu pacientu uzņemšanā.
“Singapūra un Japāna ātri saprata, ka šis nav laiks svinēšanai, bet gan sagatavošanas darbiem. Līdzīgi rīkojas Skandināvijas valstis – tās neizslēdz otro vilni, bet cer to lokalizēt un ātri tikt galā,” teica doktors Kluge.
“Es esmu ļoti nobažījies par divkāršu vilni rudenī, kad varētu būt Covid-19 otrais vilnis un sezonālās gripas vai masalu uzplūdi. Pirms diviem gadiem aptuveni pusmiljonam bērnu netika veikta pirmā vakcinēšana pret masalām,” viņš atgādina. Vairāki eksperti, tajā skaitā Anglijas galvenais medicīnas padomnieks profesors Kriss Vitijs, brīdina, ka pandēmijas otrais vilnis var būt vēl iznīcinošāks nekā pirmais, norādot uz 1918.–20. g. spāņu gripas pandēmijas mācību.
Kad notika pirmais spāņu gripas uzliesmojums 1918. gada martā, tā šķita tipiska sezonālā slimība, bet tad tā atgriezās rudenī vēl bīstamākā veidā, kopskaitā aizraujot nāvē aptuveni 50 miljonus cilvēku.
Uzskata, ka karaspēka pārvietošana Pirmā pasaules kara beigās varētu būt veicinājusi slimības izplatīšanos, kam bija arī trešais un ceturtais vilnis, taču tie nebija tik postoši.
“No vēstures mēs zinām, ka pandēmijas laikā valstis, kas nav cietušas tās pirmajā vilnī, var iedragāt slimības otrais vilnis,” skaidro profesors Kluge. “Ko mēs šobrīd redzam Āfrikā un Austrumeiropā? Tās ir viļņa aizmugurē, un dažas valstis paziņo: “Mēs neesam kā Itālija.”
Bet tad pēc dažām nedēļām tās var skart slimības otrais vilnis, tāpēc mums jābūt ļoti, ļoti piesardzīgiem,” viņš brīdina.
Ja nav veselības, nav ekonomikas
Pēdējās nedēļās vairākas Eiropas valstis ir sākušas atcelt stingros ierobežojumus, cenšoties atjaunot sabiedrisko dzīvi un ekonomisko rosmi.
Spānijā pēc septiņu nedēļu karantīnas atļautas fiziskas nodarbes brīvā dabā, Vācijā vairākās federālajā zemēs atvērti restorāni, Francijā atļauts ceļot bez atļaujām.
Taču situācijā, kad vēl nav pieejamas efektīvas zāles pret koronavīrusu vai vakcīna, jebkuru atvieglojumu atcelšana jāveic pakāpeniski un piesardzīgi, apvienojot to ar stingriem iedzīvotāju veselības kontroles pasākumiem, tajā skaitā visaptverošu testēšanu un kontaktu noskaidrošanu.
Britānijas Nacionālais veselības dienests Vaitas salā sācis īstenot iedzīvotāju testēšanas pilotprojektu, kas līdz mēneša beigām varētu tikt ieviests visā valstī, ja projekts izrādīsies veiksmīgs, ziņo laikraksts “The Telegraph”.
Šobrīd valstī dienā tiek veikti aptuveni 80 000 testu.
“Kamēr nav izstrādāta vakcīna pret koronavīrusu, nekas nav mainījies. Ir jāīsteno visi slimības kontroles pasākumi. Tāds ir galvenais vēstījums,” uzsver PVO Eiropas biroja vadītājs Hanss Kluge.
Viņaprāt, pandēmijas apstākļos sabiedrības veselībai vajadzētu būt politiskās dienas kārtības centrā.
“Pieņemts uzskatīt, ka (sabiedrības) veselība ir saimnieciskās augsmes dzinējspēks, taču, ja nav veselības, nav ekonomikas,” secina profesors Kluge, mudinot neaizmirst šo mācību.
Uhaņā pieaug bažas
Selektīvās imunitātes trūkuma dēļ Ķīnai potenciāli draud otrs jaunā koronavīrusa vilnis, brīdinājis Ķīnas zinātnieks Džuns Naņšaņs, kurš konsultējis valdību cīņā ar pandēmiju.
Ieviešot stingrus ierobežojumus cilvēku kustības brīvībai un noslēdzot veselas pilsētas, Ķīnai lielā mērā izdevies pakļaut kontrolei koronavīrusa izplatīšanos.
Taču pēc jauniem lokāliem uzliesmojumiem Ķīnas ziemeļaustrumu apgabalos un Uhaņā pieaugušas bažas par inficēšanās otro vilni.
“Imunitātes trūkuma dēļ vairākums ķīniešu joprojām ir uzņēmīgi pret Covid-19,” intervijā raidsabiedrībai CNN norādīja Džuns.
Viņš atzina, ka varas iestādes Uhaņā, kur decembrī sākās koronavīrusa pandēmija, sākotnēji neziņoja par visiem saslimšanas gadījumiem.
Taču Džuns pauda pārliecību, ka pēc Uhaņas noslēgšanas janvāra beigās, kad centrālā valdība pārņēma savā kontrolē pasākumus cīņai pret vīrusa izplatīšanos, varas iestāžu publiskotie dati esot bijuši patiesi.
Džuns brīdināja, ka “ideālās vakcīnas” atrašana pret jauno koronavīrusu varētu prasīt gadus.
