ES sociālo lietu komisārs atzīst, ka “darbs neglābj no nabadzības” 3
Eiropas Savienības sociālo lietu ministrs Lāslo Andors, prezentējot ziņojumu par bloka sociālo un ekonomisko attīstību 2013. gadā, bija spiests secināt, ka katrs ceturtais ES iedzīvotājs ir pakļauts nabadzības riskam, neskatoties uz to, ka ekonomiskie rādītāji liecina par nelielu izaugsmi.
Viens no dramatiskākajiem Andora atzinumiem bija tas, ka darba atrašana nenozīmē to, ka cilvēks būs paglābts no ekonomiskajām problēmām. “Diemžēl mēs nevaram apgalvot, ka darbs allaž nozīmēs pieklājīgus dzīves apstākļus. Parasti pieaugušam cilvēkam bijis jāatrod darbs, lai izbēgtu no nabadzības. Bet ne vienmēr tā tas ir. Mūsu analīze parāda, ka darba atrašana tikai 50 procentos gadījumu nodrošina izeju no nabadzības,” sacīja Andors, piebilstot, ka nabadzības risināšana strādājošo vidū ir viena no asākajām bloka sociālajām problēmām.
Eirokomisāra ieskatā, līdzšinējās tendences, kas liecina, ka pieaug darbinieku skaits, kuri algoti tikai uz pusslodzi, un mazās darba algas tikai palielinās nevienlīdzības un ienākumu plaisu starp bagātajiem un nabadzīgajiem. “Mēs varam novērot ievērojamu nabadzības pieaugumu… kaut gan bezdarba līmenis pamazām sarūk,” bija spiests atzīt ES sociālo lietu komisārs. “Mums jāpievērš uzmanība ne tikai darba vietu radīšanai, bet arī kvalitatīvu darba vietu izveidošanai, lai sasniegtu tādu izaugsmes līmeni, kas samazinās ne tikai bezdarba rādītājus, bet arī nabadzības līmeni.”
Interneta vietne “EUObserver.com” skaidro, ka divdesmit vienā no bloka 28 valstīm ir noteikts minimālās mēnešalgas līmenis, kas svārstās no 160 eiro Bulgārijā līdz 1874 eiro Luksemburgā. Vienpadsmit ES valstīs minimālā alga ir mazāka nekā 500 eiro mēnesī. Eiropas Komisijas ikgadējais ziņojums par sociālo un ekonomisko attīstību blokā apliecina, ka katrs ceturtais ES pilsonis ir pakļauts nabadzības riskam, jo nespēj norēķināties par ikdienas izdevumiem. “Eiropas taupības pasākumi ir pilnībā nobrucinājuši valstu labklājību un sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti,” pēc Andora ziņojuma prezentācijas paziņoja Eiropas sabiedrisko pakalpojumu sfērā strādājošo arodbiedrību federācija, aicinot Briseli nākt klajā ar ierosmēm ekonomiskās izaugsmes attīstībai, informē Vācijas raidorganizācija “Deutsche Welle”.
Nesen prezentētajā ziņojumā arī skaidrota sociālo pabalstu ietekme uz cilvēka spējām atrast darbu. Secināts, ka veiksmīgi izveidota pabalstu sistēma var izrādīties gana jaudīga motivācija, lai cilvēks tomēr meklētu nodarbošanos. “Tas īpaši raksturīgs pabalstu sistēmām, saskaņā ar kurām pabalstu apjoms vienam cilvēkam ar laiku samazinās,” skaidroja Andors. Viņa ziņojumā arī norādīts uz nemainīgi augsto bezdarba līmeni tieši eirozonas valstu vidū.
