“Kremļa uzdevumā strādājoši kiberkramplauži var iejaukties Vācijas parlamenta vēlēšanu gaitā un izvērst dezinformācijas kampaņu, lai grautu demokrātisko procesu. Mums ir pierādījumi, ka notiek kiberuzbrukumi ar mērķi radīt politisku nenoteiktību un neuzticību demokrātiskajam procesam,” paziņojis Vācijas Federālā izlūkdienesta vadītājs Bruno Kāls.
“Kremļa uzdevumā strādājoši kiberkramplauži var iejaukties Vācijas parlamenta vēlēšanu gaitā un izvērst dezinformācijas kampaņu, lai grautu demokrātisko procesu. Mums ir pierādījumi, ka notiek kiberuzbrukumi ar mērķi radīt politisku nenoteiktību un neuzticību demokrātiskajam procesam,” paziņojis Vācijas Federālā izlūkdienesta vadītājs Bruno Kāls.
Foto – REUTERS/LETA

Brīdina par Krievijas kiberuzbrukumiem 0

Vācijas kanclere Angela Merkele paudusi bažas, ka Krievijas kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas varētu ietekmēt nākamgad paredzēto federālā parlamenta vēlēšanu rezultātus.

Reklāma
Reklāma

Grib graut demokrātisko procesu

“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”
RAKSTA REDAKTORS
Bez vainas vainīgs? Mirklī, kad trīs bērnu tēva Artūra kontā ienāca 200 eiro, viņš kļuva par bīstamu krāpnieku! 44
Lasīt citas ziņas

Atbildot uz jautājumu, vai Vācija varētu piedzīvot kiberuzbrukumus, kādi tika konstatēti ASV prezidenta vēlēšanu kampaņā, Merkele atzina: “Mums jau tagad gandrīz katru dienu ir jāsaduras ar tīmeklī izplatītu (dez)informāciju, kas nāk no Krievijas vai kam ir Krievijas izcelsme,” ziņo aģentūra “Reuters”. Berlīne nesen apsūdzēja Krieviju par virkni kiberuzbrukumu Vācijas valsts datorsistēmām, tajā skaitā kiberielaušanos Vācijas parlamenta datubāzē. Vašingtona oktobrī formāli apsūdzēja Krievijas valdību mēģinājumos iejaukties vēlēšanu procesā, ielaužoties Demokrātu partijas nacionālās komitejas un vairāku vēlēšanu apgabalu datubāzēs. Kremlis apsūdzības noraidījis. Pēc ASV un Vācijas amatpersonu paustajām aizdomām par Krievijas mēģinājumiem veikt kiberuzbrukumus ar nolūku dezinformēt sabiedrību un ietekmēt vēlēšanu iznākumu Kremļa saistību ar kiberuzbrukumiem pret ASV un Vācijas datubāzēm apstiprinājis Vācijas federālā izlūkdienesta (BND) vadītājs Bruno Kāls. Vācijas izlūkdienesta vadītājs brīdināja, ka Kremļa uzdevumā strādājoši kiberkramplauži var iejaukties Vācijas parlamenta vēlēšanu gaitā un izvērst dezinformācijas kampaņu, lai grautu demokrātisko procesu.

“Mums ir pierādījumi, ka notiek kiberuzbrukumi ar mērķi radīt politisku nenoteiktību un neuzticību demokrātiskajam procesam,” intervijā laikrakstam “Suddeutsche Zeitung” teica Kāls. Viņaprāt, Vācija starp citām Eiropas valstīm ir (Krievijas) dezinformācijas kampaņu īpašs mērķis. Pirms pāris dienām telekomunikāciju firmas “Deutsche Telekom” simtiem tūkstošu klientu uz vairākām stundām zaudēja pieeju sakaru kanāliem. Eksperti uzskata, ka traucējumu iemesls bija kādas kiberkramplaužu grupas mēģinājums pieslēgties patērētāju elektroniskajām ierīcēm ar mērķi veikt tālāku plašu uzbrukumu tīmeklī. BND vadītājs atzinis, ka “ir tehniski sarežģīti sasaistīt kiberuzbrukumu ar valsts līdzdalību, taču ir pierādījumi, ka tas noticis ar valsts iecietību vai vēlmi”.

“Omulīgais lācis” palaiž nagus

CITI ŠOBRĪD LASA

Krievijas hakeri drīz pēc republikāņu kandidāta Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās sākuši kiberuzbrukumus ASV domnīcām, paziņojuši kiberdrošības eksperti, kas uzskata, ka Maskava vēlas iegūt informāciju par topošo administrāciju. Vairākas kiberdrošības firmas atklājušas tā saukto pikšķerēšanas kampaņu, ko sarīkojusi ar Krievijas valdību saistīta hakeru grupa, kas pazīstama ar nosaukumu “Cozy Bear” (“Omulīgais lācis”) un tiek turēta aizdomās par ielaušanos ASV Demokrātu partijas datubāzē pirms prezidenta vēlēšanām. ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija apsver iespēju reaģēt uz Demokrātu partijas mītnē notikušajiem kiberuzbrukumiem, tomēr nav pieņemts lēmums par konkrēto rīcību, ziņo aģentūra “Reuters”. Iespējamo pretsoļu vidū ir apsūdzību izvirzīšana aizdomās par kiberuzbrukumiem turētajiem Krievijas pilsoņiem un jaunu ekonomisko sankciju noteikšana pret Krieviju, pavēstīja amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma. Baltais nams esot bažījies, ka atbilde pirms ASV prezidenta vēlēšanām varētu izraisīt plašu Krievijas kiberuzbrukumu ASV, traucējot banku sistēmas darbību, elektroapgādi un interneta pakalpojumus. Tomēr nolemts pēc vēlēšanām parādīt, ka Vašingtona atbildēs valsts atbal­stītiem kiberuzbrukumiem, pavēstīja bijusī amatpersona. Analītiķi atzīmē, ka varas maiņas posms ASV, kas ilgs līdz nākamā gada 20. janvārim, kad jaun­ievēlētais prezidents Donalds Tramps oficiāli stāsies amatā, var būt kārdinošs brīdis Kremlim veikt kādu pārsteidzošu un apsteidzošu darbību.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.