Brīdina par Krievijas draudiem 5
“NATO ir slikti sagatavota Krievijas uzbrukumam kādai no alianses dalībvalstīm,” teikts Britānijas parlamenta drošības komitejas paziņojumā. Tajā norādīts, ka nesenajam konfliktam Ukrainā jākalpo par modinātājzvanu militārajai aliansei, jo tas parādījis “nopietnus trūkumus” alianses gatavībā likvidēt draudus, tāpēc tuvākajā laikā NATO struktūrā ir nepieciešamas reformas.
Aicina papildināt NATO līguma 5. pantu
Kaut arī britu likumdevēju sagatavotajā ziņojumā atzīts, ka Krievijas uzbrukuma draudi kādai NATO dalībvalstij ir mazi, tomēr tie ir “nopietni”. “NATO pret Krievijas draudiem izturējusies pārāk bezrūpīgi un nav tiem labi sagatavojusies,” teikts britu likumdevēja Rorija Stjuarta vadītās aizsardzības komitejas ziņojumā.
Britānijas parlamentārieši norāda, ka Krievijas taktikas mainās ļoti strauji. Šobrīd lielākos draudus rada kiberuzbrukumi, informatīvais karš un bruņotu grupējumu izmantošana kopā ar Krievijas īpašo uzdevumu vienības kaujiniekiem. “Notikumi Ukrainā parādījuši Krievijas spējas paralizēt oponentu, izmantojot psiholoģiskās operācijas, informācijas karu un iebiedēšanu,” teikts britu parlamentāriešu paziņojumā. “Šādu operāciju nolūks ir novērst NATO atbildes reakciju. Daudzos gadījumos šādas operācijas ir noliedzamas, kas sagādā grūtības tām sniegt leģitīmu atbildi.” Šos elementus Krievija izmanto Ukrainā, un, pēc britu parlamentāriešu ieskatiem, rietumvalstu amatpersonām jāapzinās riski, ka Maskava līdzīgu taktiku varētu izmantot arī citviet. “NATO dalībvalstis Baltijā ir īpaši ievainojamas. Mēs neesam pārliecināti, ka NATO vai Britānijas valdība ir pilnībā aptvērusi šos draudus,” teikts ziņojumā.
Tādēļ britu deputāti nākuši klajā ar vairākiem ierosinājumiem NATO darbības reformēšanā. Pirmkārt, viņi aicina papildināt NATO līguma 5. pantu, lai noteiktu, ka arī kiberuzbrukumi vai “neregulāru” kaujinieku izmantošana kādas alianses dalībvalsts teritorijā tiktu pielīdzināta uzbrukumam visām dalībvalstīm, kas prasītu 5. panta iedarbināšanu. Šis pants paredz, ka uzbrukums vienai dalībvalstij ir uzbrukums visām NATO loceklēm. Otrkārt, britu likumdevēji mudina NATO izvietot Baltijā pastāvīgu kontingentu – militāro aprīkojumu un karavīrus, kuri piedalītos mācībās. Treškārt, Britānijas parlamenta aizsardzības komiteja rosina uzlabot NATO ātrās reaģēšanas spēku gatavību un sagatavot jaunus rezerves spēkus.
Tiesa, britu deputāti bažījas, ka alianses dalībvalstīm varētu pietrūkt “kolektīvas politiskās gribas”, lai veiktu nepieciešamos soļus uzbrukuma savlaicīgai atvairīšanai. Piemēram, Vācijas valdība līdz šim iebildusi pret pastāvīga militārā kontingenta izvietošanu Baltijas valstīs. NATO amatpersonas gan solījušas izvērtēt Britānijas ierosinājumus.
Brīdina par ”hibrīda karu”
Britu parlamentāriešu ierosinājumus var uzskatīt par mēģinājumu atbildēt tā dēvētajam hibrīda karam. Šādu karu, kā avīzē “The Financial Times” raksta britu starptautiskās politikas izpētes organizācijas “Chatham House” direktors Robins Niblets, Krievija izmanto Ukrainā. “Tas ietver maskētu īpašo vienību karavīru un izlūkdienestu aģentu, kā arī vietējo līdzskrējēju izmantošanu, masveidīgas dezinformācijas kampaņas, iebiedēšanu ar militārā spēka demonstrēšanu un ekonomiskos draudus,” norāda britu apskatnieks.
Par šāda veida “hibrīda karu”, to nodēvējot par “tipisku 21. gadsimta karadarbību”, jau 2013. gada februārī Krievijas militārajā izdevumā “Vojenno-promišļennij kurjer” rakstīja Krievijas armijas ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs. “Kara likumi ir mainījušies. Politisko un stratēģisko mērķu sasniegšanai ir pieaugusi nemilitāru metožu nozīme, un daudzos gadījumos to efektivitāte pārsniedz ieroču spēku,” rakstīja Gerasimovs. Ar “nemilitārajām metodēm” tiek saprasti dažādi politiski, ekonomiski, informatīvi un humāni pasākumi. “Atklāta spēka lietošana – bieži miera uzturētāju aizsegā – tiek izmantota tikai konflikta posmā, kad jāgūst pēdējie panākumi,” savā rakstā, kas tika publicēts pirms teju pusotra gada, paskaidroja Krievijas ģenerālštāba priekšnieks. Tieši ar šādu stratēģiju – ar tā dēvētajiem zaļajiem cilvēciņiem – tika veikta Krimas aneksija.
Merkele un Putins veido “miera plānu”
Tikmēr britu laikraksta “The Independent” rīcībā ir nonākusi informācija, ka Vācijas kanclere Angela Merkele un Krievijas prezidents Vladimirs Putins strādā pie slepenas vienošanās par Ukrainas konflikta izbeigšanu. Sarunām tuvu stāvoši cilvēki britu medijam atklājuši, ka, pēc plāna, Krievijai ir jāpārtrauc finansiāli un militāri atbalstīt Ukrainas austrumos karojošās separātistu grupas. Pretī Krievijai tiek solīta Krimas aneksijas starptautiska atzīšana, pret ko gan varētu iebilst liela daļa valstu. Tāpat Ukrainai tiks rosināts parakstīt ilgtermiņa līgumu ar Krievijas energogigantu “Gazprom”. Šobrīd Ukrainai nav gāzes līguma, un tās gāzes rezerves ziemā varētu beigties, kas varētu radīt jaunus ekonomiskos un sociālos satricinājumus. Merkeles un Putina vienošanās arī paredz to, ka Ukrainas prezidents Petro Porošenko atteiksies no valsts virzīšanas uz dalību NATO, bet Krievija nejauksies Ukrainas jaunajās tirdzniecības attiecībās ar Eiropas Savienību, ko regulē pirms dažām nedēļām noslēgtais Kijevas un ES brīvās tirdzniecības līgums.
