Brīdina par briesmām – pasauli var apdraudēt iepriekš nezināmu slimību uzliesmojums 0
Mūžīgā sasaluma kušanas dēļ pasaulei var draudēt jauns Sibīrijas mēra un citu cilvēcei nezināmu slimību uzliesmojums, izdevumam “Forbes” raksta biologs Skots Travers no Ratgersas Universitātes.
Viņš norāda, ka aptuveni 15% Ziemeļu puslodes klāj ledus veidota “bioloģiskā kapsula”, kurā tūkstošiem gadu ieslodzītas organiskās vielas, spēcīgas siltumnīcefekta gāzes un kas vēl bīstamāk – ilgstoši snaudoši mikrobi, tostarp baktērijas un vīrusi, ar kuriem cilvēce nekad nav saskārusies.
Mūžīgais sasalums, kas bijis stabils tūkstošiem gadu, šobrīd kūst paātrinātā tempā, atklājot šīs aizvēsturiskās pasaules mikrobu krātuves.
Biologs uzsver, ka mūžīgais sasalums ir Arktikas dabiskais pamats, kas nodrošina reģiona ainavu strukturālo stabilitāti, kuras citādi varētu sabrukt. Kamēr mūžīgais sasalums ir sasalis, virs tā esošā ekosistēma funkcionē kā ierasts. Taču, ja tas sāk neparedzami kust, sekas var būt katastrofālas.
Mūžīgā sasaluma ietekme neaprobežojas tikai ar Arktikas savvaļas dabu – tam ir būtiska loma arī globālajā klimata sistēmā. Tas sevī glabā divreiz vairāk oglekļa, nekā šobrīd ir atmosfērā.
Taču vislielāko satraukumu rada daudz mikroskopiskāki draudi, kas slēpjas mūžīgā sasalumā, un tie potenciāli var būt nāvējoši, saka biologs.
2016. gada vasarā Jamalas pussalā Sibīrijā pēkšņi uzliesmoja Sibīrijas mēris, kā rezultātā vairāki cilvēki tika hospitalizēti, bet 12 gadus vecs zēns gāja bojā. Slimība iznīcināja arī vietējo ziemeļbriežu populāciju – slimības dēļ gāja bojā vairāk nekā 2300 dzīvnieku.
Atkusnis atklāja ziemeļbrieža līķi, kurš pirms vairākiem gadu desmitiem bija miris no Sibīrijas mēra, atbrīvojot augsnē snaudošās Bacillus anthracis sporas.
Taču šis uzliesmojums bija tikai “izmēģinājums” tam, kas var notikt nākotnē.
“Sibīrijas mēris ir mūsdienu patogēns – tas jau ir zināms zinātniekiem un reģionā bijis sastopams arī iepriekš. Pēdējais reģistrētais uzliesmojums šajā apvidū bija pirms 75 gadiem, kas nozīmē, ka baktērijas bija iesaldētas relatīvi īsu laiku, pirms atkal nonāca virszemē. Bet kas notiks ar patogēniem, kas ieslodzīti miljoniem gadu?
Atšķirībā no Sibīrijas mēra, ko mūsdienu medicīna spēj ārstēt, mūžīgajā sasalumā var atrasties senas slimības, ar kurām dzīvnieku pasaule sen nav saskārusies.
Dažas no tām var būt pagātnes pandēmiju paliekas, citas – piederēt pilnībā izmirušām ekosistēmām, padarot to uzvedību mūsdienu pasaulē neparedzamu,” uzsver Travers.
Zinātniekiem jau ir izdevies atdzīvināt 30 000 gadus vecus vīrusus no Sibīrijas mūžīgā sasaluma – tie joprojām bija infekciozi, taču tikai amēbām.
Lai gan pagaidām nav atdzīvināti cilvēkiem bīstami vīrusi, fakts, ka seni mikrobi var saglabāt dzīvotspēju, rada bažas – kas vēl ir slēpjas dziļi sasalumā, gaidot savu atmodu?
Seno mikrobu atdzimšana līdzinās Pandoras lādes atvēršanai. Mūžīgais sasalums sevī galvenokārt slēpj nezināmus mikroorganismus un vīrusus, no kuriem daudzi varētu būt dzīvotspējīgi.
Patiesība ir tāda, ka mēs joprojām nezinām, vai šie mikrobi rada reālus draudus cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai – vai arī tie vienkārši nemanāmi izzudīs apkārtējā vidē, viņš raksta.
