Brīdina Latvijas tomātu audzētājus par jaunu vīrusu 0
Latvijas tomātu audzētājiem jāpiesargās no jauna vīrusa, kurš Latvijā vēl nav konstatēts, bet skāris tomātus ražojošajos stādījumus dažās citās Eiropas Savienības (ES), aģentūra LETA uzzināja Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD).
VAAD Augu karantīnas departamenta Kaitīgo organismu ierobežošanas darba grupas vadītāja Līga Grišāne pastāstīja, ka ikviena ES dalībvalsts Nacionālā augu aizsardzības organizācija (Latvijā – VAAD), informē pārējās dalībvalstis par savā teritorijā konstatētajiem karantīnas organismiem un citiem augiem bīstamajiem organismiem, kas rada bažas valstij par iespējamo ekonomisko ietekmi. VAAD saņēmis informāciju par ES jaunu organismu – ToBRFV, kas pirmoreiz konstatēts pērn Vācijā, bet vēlāk šajā gadā arī tomātus ražojošajos stādījumos Itālijā.
Viņa piebilda, ka patlaban organisms nav iekļauts ES karantīnas organismu saraktā, līdz ar to gadījumos, kad dalībvalstī to konstatē, Nacionālajai augu aizsardzības organizācijai obligāti nav jāpiemēro fitosanitāros pasākumus.
“Šos tomātus nav jāiznīcina, nenosaka aizliegumu tos izplatīt arī tālāk un dezinfekciju. Tomēr katra dalībvalsts, izvērtējot vīrusa potenciālos draudus, var izvēlēties piemērot noteiktus fitosanitāros pasākumus, lai nepieļautu tā tālāku izplatīšanos,” sacīja Grišāne.
Pēc viņas teiktā, tomāti ir galvenā kultūra Latvijā, kura ir pakļauta riskam inficēties ar šo vīrusu. Pagaidām gan tas Latvijas teritorijā nav konstatēts. Tomēr ir ļoti svarīgi to atklāt agrīnā stadijā un veikt izplatības ierobežošanas pasākumus.
“ToBRFV simptomi variē atkarībā no tomātu šķirnes. Izteiktākos gadījumos, uz augļiem var novērot grumbainus dzeltenus vai brūnus apļveida plankumus. Tas padara augļus neizmatojamus tirdzniecībai. Uz lapām var novērot mozaīkas simptomus un deformāciju, dažreiz nekrozi. ToBRFV izplatās ļoti strauji un var izraisīt lielus ražas zudumus,” sacīja Grišāne.
Viņa piebilda, ka attiecīgais vīruss galvenokārt izplatās tiešā kontakta ceļā, tostarp to izplata kamenes, tas izplatās caur stādāmo materiālu, strādājot ar dārza instrumentiem, ar rokām. “Audzētājam jāievēro labas higiēnas prakses nosacījumi. Augu kopšanas laikā regulāri jāmazgā rokas, jāmaina cimdi un jādezinficē visi darba rīki, kā arī citi priekšmeti, kas nonākuši saskarē ar augiem. Jāveic arī regulāra siltumnīcu tīrīšanu,” sacīja VAAD pārstāve, iesakot pilnībā iznīcināt ar vīrusu inficētos augus, tos sadedzinot, jo tas var saglabāties augu paliekās vairākus mēnešus. Siltumnīcā nevajadzētu ienest tomātu augļus no ārpuses.
Pēc viņas teiktā, lai gan vīrusa izplatīšanās ar sēklas materiālu līdz galam vēl nav izpētīta, tomēr audzētajiem jābūt piesardzīgiem arī attiecībā uz to. Iegādājoties stādāmo materiālu, jānovērtē tā kvalitāte, veselības stāvoklis – vai nav redzamas slimības pazīmes. Svarīgi izmantot pārbaudītu un veselu stādāmo materiālu un sēklas.
“Sākoties veģetācijas periodam, VAAD inspektori veic regulāras pārbaudes stādaudzētavās, stādu un sēklu tirdzniecības vietās, tajā skaitā lielveikalos, stādu parādēs, gadatirgos, ikgadējās izstādēs un ņem paraugus, kurus analizē VAAD Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā,” pastāstīja VAAD eksperte.
Viņa uzsvēra, ka Latvijas un citu ES dalībvalstu stādāmajam materiālam jābūt pārbaudītam, ko nodrošina katras valsts Nacionālā augu aizsardzības organizācija.
“Ja tomātus stādus, gan audzētus Latvijā, gan citā ES dalībvalstī, iegādājas, lai pašus stādus vai to tomātus audzētu komerciālos nolūkos, tad stādiem jābūt pievienotai augu pasei. Ja tomātus audzēs tikai savam patēriņam, tad tomātu stādiem augu pase nav nepieciešama. Tirdzniecībā esošajām tomātu sēklām jābūt pārbaudītām un sertificētām. Par to liecina uzraksts uz sēklu paciņas, ka sēklas materiāls atbilst ES normatīvajiem aktiem. Tas attiecas gan uz Latvijas, gan citu ES dalībvalstu sēklas materiālu,” sacīja VAAD eksperte.
VAAD nodrošina valsts fitosanitāro drošību, veicot efektīvus uzraudzības pasākumus, lai valsti pasargātu no bīstamām augu slimībām un kaitēkļiem, un nodrošina augu un augu produktu eksportu.
