BRICS valstu grupa veido alternatīvu Pasaules bankai un Starptautiskajam valūtas fondam 6
Būdamas neapmierinātas ar ierobežotajām iespējām un niecīgo ietekmi tādās globālajās finanšu iestādēs kā Pasaules banka (PB) un Starptautiskais valūtas fonds (SVF), Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika jeb tā dēvētās BRICS grupas valstis šodien Brazīlijas pilsētā Fortalezā notiekošajā sanāksmē gatavojas dibināt jaunu starptautisku banku un valūtas rezervju fondu. BRICS valstis cer, ka šīs finanšu iestādes spēs radīt pretsparu attiecīgi PB un SVF.
Pretstāve Rietumu finanšu iestādēm
Domājams, BRICS veidotā banka tiks nodēvēta par Jauno attīstības banku. Tās dibināšana būs pirmais konkrētais solis piecu valstu savstarpējo attiecību formalizēšanā, spriež laikraksts “The Moscow Times”, norādot, ka ar jaunas finanšu iestādes izveidi BRICS valstis vēlas mest izaicinājumu Pasaules bankai, kuru tās kritizē par attīstītāko valstu – ASV un Eiropas Savienības – interešu aizstāvību. Piecnieka veidotās finanšu iestādes galvenais uzdevums būs palīdzēt kādai no BRICS valstīm finanšu krīzes gadījumos, kā arī nodrošināt līdzfinansējumu dažādiem projektiem un veicināt šo valstu savstarpējo tirdzniecību. Biznesa ziņu aģentūra “Bloomberg” norāda, ka bankas sākuma kapitāls būs 50 miljardi dolāru, katrai no piecām valstīm nodrošinot vienādi – desmit miljardu dolāru – lielu summu. Savukārt par alternatīvu Starptautiskajam valūtas fondam iecerētā BRICS rezervju fonda vērtība tiek plānota 100 miljardu dolāru apmērā. Tiek ziņots, ka lielāko daļu no fonda izveidei nepieciešamās naudas – 41 miljardu dolāru – dos Ķīna, bet Brazīlija, Krievija un Indija atvēlēs katra pa 18 miljardiem dolāru, kamēr Dienvidāfrika no sava budžeta bankai piešķirs piecus miljardus dolāru.
Laikraksts “The Moscow Times” norāda, ka šādu finanšu iestāžu izveide jo aktuālāka kļuvusi Krievijai, kura pēc agresijas pret Ukrainu sodīta ar dažām rietumvalstu ekonomiskajām sankcijām. Arī Ķīnas amatpersonas neslēpj savu interesi par jaunu banku un rezervju fondu, bažījoties, ka arī tās teritoriālie strīdi ar Japānu varētu novest pie politiska un ekonomiska rakstura ķildām ar starptautiskajām finanšu ie stādēm, kas savukārt varētu atstāt negatīvu ietekmi uz Ķīnas ekonomikas stāvokli. Tikmēr ziņu aģentūra “Reuters” norāda, ka Indija vēlas panākt, lai visām šo finanšu iestāžu dalībvalstīm būtu vienlīdzīgas balsstiesības.
Lielākā ieguvēja – Ķīna
Tiesa, “Bloomberg” aptaujātie eksperti galvenokārt pauž skepsi par BRICS valstu veidoto attīstības banku, kura savu darbu varētu sākt 2016. gadā. “Šajā stadijā grūti saskatīt lielu impulsu kā BRICS darbībai, tā kādai no šīs grupas iniciatīvām,” intervijā “Bloomberg” spriedis starptautiskās ekonomikas pētnieks no ASV Arvinds Subramanjans. Viņaprāt, finanšu pasākumi, kurus BRICS tuvākajā laikā gatavojas īstenot, nebūs pietiekami jaudīgi ekonomiskās izaugsmes veicināšanai vai grupas saliedēšanai. Apskatnieks spriež, ka katrai valstij ir pietiekami daudz iekšpolitisku izaicinājumu, kuri gaida drīzu atrisinājumu. Tāpat “Bloomberg” atzīmē, ka BRICS valstu ekonomiskā izaugsme šajā gadā tiek lēsta 5,3 procentu apjomā, kas ir uz pusi lēnāks ekonomiskās attīstības temps, nekā šo valstu pirms septiņiem gadiem uzrādītais. Turklāt Krievijas ekonomiskā izaugsme tiek paredzēta vien 0,5 procentu apmērā.
Bankas veidošana drīzāk tiek nodēvēta par pirmo mēģinājumu veidot pretsparu rietumvalstu kontrolētajām finanšu iestādēm. Kā intervijā Ķīnas raidsabiedrībai “CCTV” norādījis ekonomikas apskatnieks no Briseles Kims van der Borgts, tieši Ķīna var izrādīties lielākā ieguvēja no šādas bankas. “Šāda banka cels BRICS valstu pārliecību, veidos pretsparu ASV un galu galā būs apliecinājums tam, ka Ķīna ir spējīga apvienot dažādas valstis, kas atbalsta tās politiku,” spriedis beļģu ekonomists. Iespējams, ka tieši Ķīnai var būt lielākā ietekme pār BRICS bankas darbību. Ziņu aģentūra “Reuters” atzīmē, ka Ķīnas ekonomikas apmēri ir lielāki nekā pārējo četru valstu ekonomikas kopā.
