Kas informācijas tehnoloģiju laikmetā traucē prognozei kļūt precīzākai? 4
Trūkst divu lietu: datorjaudu un izejas datu. Laikapstākļi ir viena vienīga fizika – cik ātri kas kustas, sasilst –, un tas ir milzīgs datu apjoms. Datoram, kas veido laikapstākļu prognozi, ar cipariem jāapraksta vēl viena pasaule! Lielbritānijā, Redingas pilsētā piecu stāvu ēka ir pilna ar datoriem, kas modelē laikapstākļu prognozi, kuru izmantojam arī mēs, taču to joprojām nepietiek. Mums arī nav līdz sīkākai detaļai izstrādāta zemes reljefa, lai varētu daudz precīzāk modelēt prognozi.
Mans pamatdarbs ir ņemt datormodeļa prognozi un pieregulēt kļūdas par Latvijas laikapstākļiem. Piemēram, Vidzemes augstienē datora modelēto prognozi pazeminu par trīs līdz pieciem grādiem, jo ar trīssimt metriem virs jūras līmeņa pietiek, lai būtu retinātāks gaiss, kas ātrāk atdziest. Problēma ir arī piekraste – šajā pavasarī strauji kļuva silts, bet jūra vēl ir auksta, līdz ar to piekrastē temperatūra jārēķina daudz zemāka, ja vējš pūš no jūras puses.
Vai laika prognoze var būt simtprocentīgi ticama?
Statistiski meteocentra diennakts laika prognoze skaitās 96% ticama. Bet ir izņēmumi – negaisi, Rīgas līcis, kas spēj intensīvi sagādāt lokālus nokrišņus. Jo process mazāks un intensīvāks, jo grūtāk tos aprēķināt. Ja notiek lieli procesi un tendences, tad var arī ilgākam laikam prognozēt kā šogad maijā – 10, 12 dienas, līdz pat divām nedēļām. Ja jums kāds piedāvā tālāku prognozi, vismaz par tuvākajiem gadiem droši varu teikt – tas ir šarlatāns.
Cik tuvākajiem gadiem?
To es arī pats gribētu zināt.
Laiks cilvēkos rada emocionālu pārdzīvojumu, kas jūs spēj sajūsmināt?
Patīk dinamiski laika apstākļi, pārsvarā negaiss vai putenis, kas ziemas dienā strauji aizklāj sauli. Vislabāk vērot dabā, taču, skatoties uz vizuāli krāšņajām norisēm, vērtēju tās arī kā sinoptiķis.
Mans sapnis ir redzēt virpuļviesuli Latvijā. Katru gadu pie mums vidēji notiek trīs līdz četri, skarbākās vasarās, kad karstāks un daudz negaisu, ap desmit. Pagājušajā gadā virpuļviesulis netālu no vecāku mājām Siguldā, pie Jūdažiem, bija sagrāvis vienu atpūtas kompleksa ēku, vairākām privātmājām noplēsis jumtus, izrāvis kokus. Mēs to nofilmējām un materiālu aizsūtīju uz laboratoriju, kas Eiropā nodarbojas ar šādu procesu pētīšanu un analīzi. Pēc datiem un fotogrāfijām viņi konstatēja, ka stipruma skalā no F0 līdz F5 tas bija F2 virpuļviesulis, Latvijai pietiekami spēcīgs.
Ar meteoroloģiju aizrāvāties no puikas gadiem, tagad tas ir jūsu darbs. Esat laimīgs cilvēks?
Absolūti, īpaši pēdējos gados to apzinos. Brīžiem pat nesaprotu, kā man ir paveicies. Māsa aizbrauca studēt uz Lielbritāniju fiziku un matemātiku un aicināja arī mani, tā būtu ļoti noderīga un laba izglītība, bet esmu iejuties darba vidē un nespēju iedomāties, ka varētu uz gadu vai diviem to pamest.
Pie kādas latviešu “sugas” piederat – nacionāli noskaņotajiem patriotiem, mērenajiem, kritizētājiem un valsts nīdējiem?
Ja liktu klasiskos rāmjos – nacionāli liberāls, bet mūsdienās šie formāti var aiziet lielās galējībās.
Nespēju iedomāties labāku zemi, kur dzīvot, kā Latviju. Man patīk, ka esam maza nācija, bet īpaša, ar savām unikālām lietām. Daudz kas arī nepatīk, bet ne tā, ka riebtos, tikai gribētos, lai mainās uz labu. Cilvēkiem, kas ir pieredzējuši deviņdesmitos gadus un tagad saka, ka valsts nolaista uz grunti, ieteiktu aiziet pie galvas ārsta. Kā bērns atceros, cik grūti bija maniem vecākiem uzturēt četru bērnu ģimeni. Nebijām jau visnabadzīgākie, bet tolaik nevarēja saņemt tādu palīdzību kā tagad.
Tāpat dīvaini šķiet, ka daudzi no tiem, kas aizbrauc, ir apvainojušies uz Latviju. Valsts taču esam mēs paši, un arī paši esam izcīnījuši iespēju dzīvot un strādāt ārzemēs. Labāk par to pasakiet paldies un neatmetiet domu par atgriešanos. Man ir draugi, kas devušies studēt ārpus Latvijas, bet pēc studiju beigām brauks atpakaļ. Kā viss, kas nācis ar milzīgām pārmaiņām, arī šis mums jāpārdzīvo.
Vēl kāds no jūsu ģimenes ir aizbraucis no Latvijas?
Esam palikuši tikai mēs ar vecākiem. Māsa, kuru pieminēju, sāk domāt par atgriešanos, meklēšot kādu īpašumu netālu no manas dzīvesvietas Rīgā.
No ierakstiem tviterī noprotu, ka sekojat līdzi politikai un, ja vajag, varat “uzbraukt” pat atmodas laika simbolam Dainim Īvānam, kas bija pārlieku aizrāvies ar savvaļas dzīvnieku pieturēšanu cirkā.
Ja Saeimas deputāti diskusijā par savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkā atsaucas uz Daini Īvānu, man bija vēlme ar tvītu norādīt, kādā absurdā esam iebraukuši. Ļoti cienu atmodas laika līderi, bet viņa viedoklim par šo jautājumu nav jābūt pārākam vai nozīmīgākam par citiem. Apzinājos, ka mans ieraksts ir provokatīvs, bet nenovērtēju, ka reakcija būs tik liela. Pēc šī notikuma mēs ar Īvānu tikāmies un visu izrunājām. Tomēr ceru, ka vismaz daļai sabiedrības liku aizdomāties, ka šis nebija veids, kā diskutēt.
Varbūt pašam vajag izmēģināt roku politikā?
Labprāt būtu kādas partijas biedrs, kurā ar kopējo domu, sanāksmēm un balsošanu varētu ietekmēt politiķu darbību, bet pie mums jau tā nenotiek, tāpēc turpināšu sekot līdzi un iesaistīšos, iesakot kādus tematus un sižetus kolēģiem televīzijā.
Piemēram, kas Latviju sagaida ar klimata pārmaiņām?
Pirms diviem gadiem meteocentrs veica ļoti detalizētu izpēti, kas Latvijā noticis līdz šim, lai, balstoties uz lielajiem vispasaules klimata modeļiem, izsecinātu, kas būs tālāk. Atklājās viena ļoti spilgta tendence – kļūst arvien mazāk lielo rudens un ziemas vētru, lai gan klimata pārmaiņu modeļi norāda, ka ciklonu aktivitātei vajadzētu būt lielākai.
Neiet rakstā?
Daudzas lietas neiet rakstā. Vēl viens fenomens, ko esam Latvijā izjutuši uz savas ādas, – jūnijs pēdējo 30 gadu laikā kļuvis aukstāks par 0,1°C. Šim nav izskaidrojuma. Pa nullēm ir oktobris, pārējie mēneši par pāris grādu desmitdaļām vai pat grādu siltāki.
Muļķīgi, ja mums mēģina iestāstīt, ka klimata pārmaiņas nāks tikai kā liela nelaime. Globāli – jā, bet būs arī daudz pozitīvu procesu. Pagājušajā gadā Eiropas Vides aģentūra publicēja pētījumu, kurā bija redzams, kādi plusi un mīnusi ar klimata pārmaiņām sagaida dažādus Eiropas reģionus. Latvijai bija viena izteikti negatīva iezīme – krasta erozija, pārējās – vai nu neitrālas, vai pozitīvas. Klimata pārmaiņas mūsu reģionā nozīmē, ka uz ceļiem būs mazāk zaudētu dzīvību, ietaupīsies nauda ceļu apsaimniekošanai, saruks apkures rēķini, tīrāks gaiss, meži augs ātrāk, lauksaimniecībā vairāk ražas un jaunas kultūras, tiesa, arī kaitēkļu vairāk.
Patlaban vislielākais akcents tiek likts uz to, ka bremzēsim klimata pārmaiņas, samazināsim izmešus, siltināsim ēkas, bet maz runā par pielāgošanos, kas man šķiet būtiskākais. Klimats vienmēr ir mainījies, jebkurš, kas studējis kādu dabas nozari, pateiks, ka apstādināt pārmaiņas, kā tas izskan, izklausās pēc idiotisma. Mēs jau tagad dzīvojam kā tādā Dieva ausī, un, ja samazināsies vētras un ziemas kļūs maigākas, tad laikapstākļi būs vienkārši brīnišķīgi! Nevajag cilvēkus biedēt, bet spēlēt gudrāk.
Toms Bricis
sinoptiķis
Beidzis Siguldas Valsts ģimnāziju.
Studējis Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē.
No 2008. gada strādā Latvijas Radio ziņu dienestā.
No 2011. gada – laika ziņu redaktors Latvijas Televīzijā.
Brīvajā laikā spēlē pludmales volejbolu, skrien, laivo, brauc ar velosipēdu, ceļo.
Neprecējies.
