Ivars Bušmanis: Briča prognoze ekonomikai 0
Vēlais un aukstais pavasaris ilgi turēja mūs vasaras gaidās. Populārākais laika pareģis Toms Bricis vairākkārt pieteica siltuma viļņus, kuri tā arī neatnāca. Kad visi jau bijām samierinājušies ar aukstāko vasaru šajā gadsimtā un no laika vērotāju puses izskanēja pieļāvums, ka karsts laiks tā arī nesāksies, tad piepeši jūlija beigas aplaimoja ar negaidītu siltumu.
Tieši tāpat iznācis ar ekonomikas izaugsmes prognozēm. Ekonomikas prognožu “Bricis” – Latvijas Bankas pārvaldnieks Ilmārs Rimšēvičs – decembrī viedi paziņoja, ka tautsaimniecība augs par aptuveni 3% – “varbūtība, ka nākamgad Latvijas ekonomika augs par 3,5%, ir neliela”. Neko daudz neatšķīrās Finanšu ministrijas un Eiropas Komisijas (EK) prognozes. Mērena izaugsme. Vēl pirms nedēļas Fiskālās disciplīnas padome slepeni brīdināja Saeimu par uzpūstām izaugsmes prognozēm nodokļu reformas plānotajā ienākuma daļā, bet pašreizējā tendence rāda, ka budžeta deficīts, par kura bīstamu palielināšanos Jānis Platais uztraucas, nākamgad varētu arī nebūt.
Kas ir noticis? Pēc Centrālās statistikas pārvaldes novērtējuma, otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi 4,1% (pēc sezonāli koriģētajiem datiem, pat 4,8%). Ekonomikā iestājies karsts darba laiks. Tā iespaidā iedzīvotāju ienākumi un tēriņi auguši straujāk nekā inflācija. Pat tad, ja nepalielinājās algas, no valsts atgūtais pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, arī diferencētais, palielināja gan veikalu apgrozījumu, gan arī pakalpojumu grozu par trim procentiem.
Vai tiešām laikapstākļus, garastāvokli un ekonomiku nevar paredzēt ilgākam termiņam nekā tam, kas redzams aiz loga? Kad precīzākais mērinstruments ir “ēzeļa aste” – pašlaik tā ir sausa un šūpojas vējā, tātad ārā ir skaista vasara!
Ekonomika ir atkarīga arī no uzņēmēju un patērētāju garastāvokļa. Uzņēmēju garastāvokļa maiņu pavasarī fiksēja “Citadele Index” pētījums – pirmoreiz pēdējo triju gadu laikā tas kļuva optimistisks. Arī EK mērītais patērētāju noskaņojuma indekss šovasar kļuva par augstāko pēdējo desmit gadu laikā. Tas bija priekšvēstnesis.
Kas uzlabojis garastāvokli?
Uzņēmējiem – pirktspējas pieaugums eksporta tirgos. Eksports, it īpaši apstrādes rūpniecībā, audzis par 8,2%. Kā jau gaidīts, atguvās būvniecība (+14%), un valsts budžeta investīciju un ES finansējuma palielināšanās pusotru reizi ļauj cerēt vēl straujāku būvniecības izaugsmi. Būvmateriālu ražotāju un celtnieku ģimenes skries uz veikaliem, izmantos pakalpojumus un būvēs mājas sev.
Par spīti burkšķēšanai par neveiksmīgo nodokļu reformu, ņemšanās ap to un visbeidzot pieņemšana šomēnes ir parāvusi vaļā ticību rītdienai un līdz ar to – arī maciņus. Nevar noliegt, ka kapitālistiem naudas būs vairāk – nebūs jāmaksā peļņas nodoklis par vēl neiegūto peļņu, savukārt iegūto peļņu varēs ieguldīt uzņēmumā, nemaksājot par to valstij, varēs nomaksāt uzņēmuma ienākuma nodokli un izņemt dividendes sev ar 0% likmi. Nevar noliegt, ka maciņos naudas būs vairāk arī darba ņēmējiem, tiesa, tikai uz īsu brīdi, jo vairāk būs jāmaksā “kompensējošos mehānismos”, piemēram, par dzīvokļu īri un par kokmateriāliem, par degvielu un pārtiku, kuras cenu būs ietekmējusi tās pievešana līdz veikalam. Plus vēl Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izdomātais slēptais nodoklis par kanalizācijas sistēmām privātmājām, ko “LA” lasītāji trāpīgi jau nodēvējuši par “kaku nodokli”.
Nodokļu reformas mērķis ir paātrināt ekonomikas izaugsmi līdz 5% gadā, kas līdz tās pieņemšanai likās nereāls mērķis. Taču piepeši izrādījies, ka uzņēmēji šo mērķi šogad būs gandrīz sasnieguši, vēl pirms reforma stājusies spēkā. Tas pierāda, ka darba devēju organizāciju kolektīvie vaidi par to, ka esošā nodokļu sistēma bremzē ekonomiku un padara Latviju nekonkurētspējīgu, ir stipri vien pārspīlēti.
Pašreizējā straujā ekonomikas vasaras iestāšanās drīzāk atgādina, ka būtu jāuztraucas par rudeni – par ieiešanu trekno gadu otrajā riņķī, kad algas augs straujāk nekā darba ražīgums un kad būs uzņēmumi, kuri nevarēs atļauties dārgāku darbaspēku, lai saglabātu savas preces cenu eksporta tirgos.