“Brexit” sekas: austrumeiropieši pamet Lielbritāniju 1
Imigranti no astoņām Austrumeiropas valstīm pēc britu referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) aizvien vairāk sākuši atstāt Lielbritāniju, toties rumāņu un bulgāru iebraukšana valstī ir pieaugusi, liecina ceturtdien publiskotie oficiālie dati.
Nacionālā statistikas biroja (ONS) dati arī parādīja, ka 12 mēnešu laikā līdz pērnā gada septembrim Lielbritānijai bijis pozitīvs migrācijas saldo, tajā uz pastāvīgu dzīvi iebraucot par 173 000 cilvēku vairāk nekā to pametot.
Tas ir zemākais 12 mēnešu rādītājs kopš perioda, kas beidzās 2014.gada jūnijā. Tas ir arī pirmais, kurā iekļauti dati par trīs mēnešu periodu pēc “Breksita” referenduma.
ONS uzsvēra, ka astoņu valstu – Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Ungārijas – pilsoņu izceļošanas pieaugums ir “statistiski nozīmīgs”.
Šo astoņu valstu pilsoņu izbraukšana pieaugusi par 12 000, sasniedzot 39 000.
Tajā pašā laikā par 19 000 pieaudzis Lielbritānijā uz pastāvīgu dzīvi iebraukušo Bulgārijas un Rumānijas pilsoņu skaits, sasniedzot 74 000. Abu šo valstu pilsoņi bez vīzas Lielbritānijā var ierasties tikai no 2014.gada janvāra.
Kopumā no citām ES dalībvalstīm Lielbritānijā uz pastāvīgu dzīvi 12 mēnešu laikā ieradušies 268 000 cilvēku salīdzinājumā ar 284 000 periodā līdz jūnijam.
“Imigrācijas pieaugums no Rumānijas un Bulgārijas bijis noturīgs, tādēļ ir pāragri teikt, kāda ietekme referenduma rezultātam ir uz starptautisko migrāciju ilgtermiņā,” norādīja ONS Starptautiskās migrācijas statistikas nodaļas vadītāja Nikola Vaita.
Imigrācija bija viens no nozīmīgākajiem jautājumiem referendumā, kurā pagājušā gada 23.jūnijā 52% vēlētāju nobalsoja par Lielbritānijas izstāšanos no ES.
Kopš referenduma valda neskaidrība par Lielbritānijā pēc izstāšanās dzīvojošo ES pilsoņu statusu. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir atteikusies garantēt viņu tiesības pirms oficiālo izstāšanās sarunu sākuma.
Viņa ir uzsvērusi, ka ES pilsoņu statuss būs atkarīgs no britu statusa ES dalībvalstīs, solot to padarīt par “prioritāti” sarunās.
Imigrācijas ministrs Roberts Gudvils imigrācijas rādītāju samazināšanos sauca par “daudzsološu”, tomēr piebilda, ka valdība joprojām cer sasniegt pozitīvu migrācijas saldo zem 100 000.
“Mēs turpināsim reformēt migrācijas ceļus uz Lielbritāniju no vietām ārpus Eiropas, un acīmredzami, kad būsim izstājušies no Eiropas Savienības mēs pārņemsim kontroli pār imigrāciju arī no ES,” paziņoja Mejas pārstāvis.
Salīdzinājumā Vācijas Federālais migrācijas un bēgļu birojs 2015.gadā reģistrējis 846 000 imigrantus no citām ES dalībvalstīm.
Tikmēr Francijā kopumā uz pastāvīgu dzīvi ieradās par 67 000 cilvēku vairāk nekā to pameta, liecina Francijas statistikas aģentūras INSEE dati.
