“Brexit” rats ir iegriezts; uzvarētāja nebūs 1
“Te nu tā ir, sešu lappušu bieza,” šie bija pirmie vārdi, ko, paceļot iesniegto dokumentu, jūtami sadrūmis, preses zālei Briselē sacīja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks. To trešdien, ko daudzi nodēvējuši arī par lielo “D-dienu”, kad sabiedrotie Otrā pasaules karā neredzēti lielā operācijā izcēlās Normandijas krastā, 13.30 pēc Briseles laika personiski pats viņam rokās nogādāja Lielbritānijas pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā sers Tims Berovs. “Nav iemesla izlikties, ka šī Briselei un Londonai ir priecīga diena. Lielākā daļa eiropiešu, ieskaitot gandrīz pusi britu vēlētāju, gribētu, lai mēs nešķirtos. Un arī es neizlikšos, ka šodien būtu priecīgs,” vaļsirdīgi atzina D. Tusks.
Uzvarētāja nebūs
Vēstulē, ko personiski parakstījusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, sacīts, ka aizvadītā gada 23. jūnijā Lielbritānijas pilsoņi referendumā ir nobalsojuši par izstāšanos no Eiropas Savienības. “Kā jau esmu sacījusi iepriekš, šis lēmums nav to vērtību noliegšana, kas mums ar Eiropas Savienību ir kopīgas. Tā nodoms nav arī nodarīt pāri Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm. Gluži otrādi, Apvienotā Karaliste vēlas, lai Eiropas Savienībai veiktos un tā augtu. Referendums bija, kā mēs to redzam, mūsu pašnoteikšanās atjaunošana. Mēs atstājam Eiropas Savienību, taču mēs neatstājam Eiropu, un mēs vēlamies palikt cieši sabiedrotie mūsu draugiem visā kontinentā.”
D. Tusks norādīja, ka pagaidām, kamēr Lielbritānija joprojām ir bloka sastāvā, nekas nemainās, un solīja, ka sarunu procesā aizstāvēs 27 atlikušo dalībvalstu intereses. “Uzvarētājs šajā procesā nebūs neviens. Būtībā būs visu laiku jākontrolē iespējamie zaudējumi. Mūsu mērķis ir pēc iespējas mazināt to ietekmi uz Eiropas pilsoņiem un dalībvalstīm. Mēs darīsim visu, kas būs mūsu spēkos, un mums ir visi instrumenti, lai šo mērķi sasniegtu.” Nopūties D. Tusks savu paziņojumu pabeidza ar vārdiem, kas vēlāk aplidoja daudzu mediju virsrakstus, ziņu lentes un interneta sociālo tīmekļu vietnes: “Ko gan es vēl varu piebilst. Mums jau tagad jūsu pietrūkst.”
Īsu brīdi pēc tam, kad vēstule bija nonākusi D. Tuska rokās, Londonā Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja uzstājās ar runu parlamentā, paziņojot, ka tagad ceļa atpakaļ nav. “Saskaņā ar britu tautas gribu Apvienotā Karaliste aiziet no Eiropas Savienības. Šis ir vēsturisks brīdis, no kura nebūs ceļa atpakaļ. Mēs pieņemsim paši savus lēmumus un savus likumus un uzņemsimies atbildību par tām lietām, kas mums ir vissvarīgākās. Mēs izmantosim šo iespēju veidot stiprāku un godīgāku Lielbritāniju, valsti, ar kuru leposies mūsu bērni un mazbērni,” sacīja T. Meja. Tiesa, viņa arī nevairījās prognozēt, ka Apvienotajai Karalistei būs jārēķinās ar sekām, zaudējot ietekmi pār notikumiem, kas iespaido Eiropas Savienības ekonomiku.
Aprīļa nogalē, proti, 29. aprīlī, Eiropas Savienības valstu līderi sanāks uz pirmo samitu Briselē, kas būs veltīts tikai un vienīgi Lielbritānijas aiziešanai no bloka. Tajā valstu vadītāji vienosies par sarunu vadlīnijām. Lēš, ka pašas sarunas varēs sākties tikai maijā.
