Pretrunīgi spriedumi 0
Turklāt Londonas Augstās tiesas lēmums par 50. panta iedarbināšanu nebūt nav vienīgais. Īsi pirms tam Belfāstā tāda paša līmeņa tiesa nonāca pie pilnīgi pretēja secinājuma – ne Vestminsteras parlamenta, ne Ziemeļīrijas nacionālās asamblejas kompetencē nav dot atļauju 50. panta iedarbināšanai.
Londonas tiesa pieņēma, ka, līdzko 50. pants tiek iedarbināts, tas nevar tikt apturēts. Tātad Apvienotā Karaliste pametīs ES un cilvēki zaudēs daļu savu tiesību. Tādējādi parlamentam jābūt iesaistītam procesā, jo tā juridiskās sekas attiecas uz jomām, par kurām atbildīgs ir tikai parlaments.
Belfāstas tiesa secināja tieši to pašu, respektīvi, izmaiņas likumos un cilvēku tiesībās ir parlamenta kompetence, taču atzīmēja – kamēr notiks izstāšanās sarunas, tikmēr likumi mainīti netiks. Kad sarunas pabeigtas, tikai tad procesa kontrolei jāpāriet parlamenta rokās.
Ja paliek pie tā, ka juridiski par 50. panta iedarbināšanu jālemj parlamentam, tad arī Lisabonas līguma parakstīšana nav bijusi likumīga, jo tur parlaments netika iesaistīts. Vai jāsecina, ka Apvienotā Karaliste ES nav legāli!
Ko tālāk?
Britu premjere jau paziņojusi, ka, pirmkārt, uzskata, ka tiesu vara ir suverēna un neatkarīga un ka presei ir tiesības rakstīt visu, ko uzskata par vajadzīgu, tādējādi savā Indijas vizītē netieši atsaucoties uz minējumiem medijos, ka trīs tiesneši, kuri pieņēma neseno tiesas lēmumu, ir bijuši labi zināmi kā ES atbalstītāji. Valdība ir apstrīdējusi tiesas lēmumu Augstākajā apelācijas tiesā, kas ir pati augstākā instance Apvienotajā Karalistē. Pirmā tiesas sēde paredzēta 5. decembrī.
Ja Augstākā apelācijas tiesa nolems, ka iepriekšējais tiesas lēmums paliek spēkā, ir iespēja, ka tiks izsludinātas ārkārtas vēlēšanas, kaut gan Terēza Meja visu laiku apgalvo, ka nākamās vēlēšanas ir paredzētas 2020. gadā un viņa to neplāno mainīt. Taču ārkārtas vēlēšanu iespēju neizslēdz.
