“Brexit”: Latviešiem bažas, ka viņus padzīs no Anglijas 4
Latviešu kopienām Anglijā ir daudz neskaidrību saistībā ar referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), jo viens no kampaņu dzinējspēkiem ir tieši nepatikas izrādīšana pret iebraucējiem no Austrumeiropas, otrdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas” pēc tautiešu viedokļa uzklausīšanas dažādās Lielbritānijas pilsētās.
Londonas latviešu viesnīcā piecus gadus strādājošā Inese Kuplā vērtē, ka referenduma kampaņas, kurās sola likvidēt darbaspēka brīvo kustību no ES, radījis neveselīgu vidi.
“Protams, ka latviešu kopienā ir neliels satraukums, un daudzi cilvēki iet un taisa savas rezidenta kartes, cenšas nokārtot arī angļu pases, jo Latvijā ir atļauta dubultā pilsonība. Es pati arī par to esmu domājusi, lai nodrošinātu savu palikšanu šeit drošāku,” atzīst Inese.
Citi savukārt steidz vēl pēdējā brīdī pirms referenduma emigrēt no Latvijas uz Lielbritāniju, kamēr spēkā nav stājušies iespējamie iebraukšanas liegumi, par ko tik aktīvi runā eiroskeptiskie politiķi. Šādu pēdējā mirkļa migrāciju novērojusi Laila Kalvāne, kurai Anglijas mazpilsētā Spaldingā pieder savs skaistumkopšanas salons.
“Ne tikai latvieši, bet arī citas tautības cilvēki te turpina braukt, un domāju, ka tas turpināsies, kamēr vēl ir tāda iespēja. To mēs jūtam pēc jauniem klientiem, kas nāk klāt visu laiku,” stāstīja Laila, salona “Elegance” īpašniece Spaldingā.
Kad austrumeiropiešu imigranti pēc grūtā darba uz angļu laukiem, fermās vai fabrikās sēžas Lailas skaistumkopšanas krēslā vai izmasē sastieptos muskuļus, viens no galvenajiem sarunu tematiem ir, kā nokārtot pastāvīgā rezidenta karti kā minimālo stabilitātes garantu.
“Tas ir tas bums, kas saistīts ar referendumu. To sāk kārtot cilvēki, kuri šeit nodzīvojuši piecus gadus. Tas vairāk iespaidos saistībā ar medicīniskiem pakalpojumiem. Galvenais, ka nepabīdīs tevi tur kādā garā rindā,” vertēja Laila.
Turpat Spaldingas pilsētā dzīvojošā uzņēmēja Kristīne Maksimova ar nožēlu secina, ka daļa iebraucēju sabojājuši Austrumeiropas imigrantu reiz labo tēlu tik ļoti, ka britiem ir vēlme stāties ārā no ES.
“Ļoti daudzi jau atbrauc šeit un uzreiz grib pabalstus, nestrādājot nevienu dienu. Kādreiz arī bija, ka atbrauc, iesniedz dokumentus un uzreiz saņem bērnu pabalstus un tā tālāk,” sprieda Kristīne.
Referenduma kampaņa, kurā britu politiķi teju vai demonizē Austrumeiropiešus, radījis sekas arī sadzīvē. Briti arvien vairāk – ja ne izrāda naida runu, tad atklātu nepatiku pret iebraucējiem gan.
Anglijas vidienes pilsētā Bostonā ir nokaitētāka situācija. Tur vērojams sliktākais integrācijas rādītājs Lielbritānijā, latviešu, lietuviešu un poļu veikaliņi dzimtajās valodās uz katra stūra, katru nedēļu vietējā prese ziņo Austrumeiropiešu pastrādātajiem noziegumiem.
“Mūsu šeit ir vairāk nekā pašu angļu,” secina pārtikas ražošanas fabrikā strādājošais Edgars. Un tik tiešām – pret ES vērstajās kampaņās Bostona tiek izcelta kā ārkārtas piemērs nekontrolētās migrācijas negatīvajām sekām. Taču Edgars netic, ka referenduma negatīva iznākuma gadījumā visiem liks sakravāt koferus.
“Imigrants Anglijā ir vajadzīgs tieši kā ierocis lauksaimniecībā. Izdarīt visus darbus, ko anglis nedarīs. Izdarīt angļa melno darbu. Viņš jau nezinās, ko darīt. Tad apstāsies visi lauki, brokoļi, kāposti. Kas krāmēs?” sprieda Edgars.
Līdzīgu viedokli turpat Bostonā pauž Mairis Alksnītis un Artūrs Bukharts, kuri arī strādā pārtikas ražošanā Bostonā.
“Ar tiem angļiem ir tā – visi jau saka, ka mēs pie visa esam vainīgi, ka darbu viņiem atņemam. Ja tagad aizsūtīs visus imigrantus prom, nu kas notiks, angļi, pirmkārt, strādāt negribēs, viņi bez mums neko nevarēs izdarīt,” piekrīt Artūrs.
Ja Lielbritānija tiešām izstāsies no ES un iebraucēji sāks izjust diskrimināciju un dzīves kvalitātes pasliktināšanos, šiem latviešiem ir galvā jau “Plāns B”.
“Ar džekiem darbā esam apsprieduši to lietu. Ja izdzīs ārā visus – latviešus, lietuviešus un poļus -, mēs tā smējāmies darbā, nu tad tiksimies visi Vācijā. A ko citu darīt, ja izdzīs, izdzīs,” teic Mairis.
Tikmēr liela daļa uzrunāto latviešu Anglijā ir pārliecināti, ka viņi neizjutīs negatīvas sekas pat Lielbritānijas izstāšanās gadījumā. Viņi tur dzīvojuši gadiem un arī maksājuši nodokļus.
Laura, kura emigrēja uz Angliju pirms septiņiem gadiem un kurai tur piedzima arī divas meitas, pat nepieļauj iespēju, ka pēc referenduma sāktos runas par austrumeiropiešu sūtīšanu mājās. Lauras ģimenei arī nemaz nebūtu, kur Latvijā atgriezties. Angliju viņa sauc par mājām.
“Es varu teikt atklāti, ka es nejūtu briesmas, ka mūs varētu izsūtīt ārā no šīs valsts. Nav tāda likuma, kas pieļautu izmest ārā no valsts cilvēkus, kuri šeit ir nostrādājuši vairāk nekā piecus gadus. Es nebaidos, ka mēs varētu zaudēt stabilitāti, zaudēt savas, jau var teikt, jaunās mājas,” raidījumam teica Laura.
Vienīgais aspekts, kas satrauc latviešus, ir tāds, vai pēc iespējamās izstāšanās no ES Lielbritānija neliktu būtiskus šķēršļus emigrācijā nopelnītās pensijas pārnešanai uz Latviju.
