“Brexit” izraisa diplomātisku kņadu 4
Saistībā ar krīzes situāciju pēc Britānijā notikušā referenduma, kurā vairākums atbalstīja izstāšanos no ES, ASV valsts sekretārs Džons Kerijs šodien apmeklēs Briseli un Londonu. Jau vakar Kerijs ieradās Romā, kur viņam bija plānota tikšanās ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu. Pēc tam Kerijs dosies uz Briseli, kur tiksies ar ES ārējās un drošības politikas pārstāvi Federiku Mogerīni, un uz Londonu, kur viņam būs sarunas ar Britānijas ārlietu ministru Filipu Hemondu. Iepriekš Kerijs nebija plānojis apmeklēt Briseli un Londonu.
Sestdien Berlīnē ārkārtas apspriedē tikās ES sešu valstu dibinātāju – Vācijas, Francijas, Itālijas, Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas – ārlietu ministri, lai apspriestu tālāko rīcību pēc referenduma Apvienotajā Karalistē. Sešnieka valstu ārlietu ministri paziņoja, ka vēlas pēc iespējas ātrāk sākt sarunas par Apvienotās Karalistes izstāšanās procedūru, taču viņus atvēsināja Vācijas kanclere Angela Merkele, sakot, ka, viņasprāt, nav kur steigties un ka termiņi ir Apvienotās Karalistes rokās.
Analītiķi atzīmē, ka Briseles eirokrāti var mēģināt izdarīt spiedienu, lai paātrinātu izstāšanās sarunas, taču, Merkelei, Kemeronam, ES prezidējošās valsts premjerministram Markam Rutem un Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam ieņemot nogaidošu nostāju, sarunas nesāksies līdz vasaras beigām, raksta izdevums “Politico”.
Šodien Eiropadomes prezidents Donalds Tusks Parīzē apspriežas ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu, bet pēcpusdienā viņiem paredzēts doties uz Berlīni, kur pēc Vācijas kancleres Angelas Merkeles ielūguma ieradies arī Itālijas premjerministrs Mateo Renci, lai apspriestu ES 28. – 29. jūnija samita darba kārtību. Pirms tam kanclere Merkele tikās ar Vācijas valdošās koalīcijas partiju pārstāvjiem, cenšoties novērst iekšēju šķelšanos starp koalīcijas partneriem.
Eiropas Komisijas prezidentam Žanam Klodam Junkeram šodien paredzēta tikšanās ar Eiroparlamenta priekšsēdi Manfredu Šulcu un divu lielāko politisko grupu – Eiropas Tautas partijas un Sociālistu un demokrātu grupas – vadītājiem Manfredu Vēberu un Džanni Pitellu.