“Brexit” ietekmē kokmateriālu piegādes uz Lielbritāniju varot kļūt neprognozējamas 0
Ja Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās, ieviestās kontroles dēļ uz tās robežas sākotnēji veidosies kravas pārvadāju rindas, padarot kokmateriālu piegādes neprognozējamas, atzina Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.
Viņš piebilda, ka ir pāragri spriest par Lielbritānijas izstāšanās no ES ietekmi uz nozari, jo vēl aizvien ir neskaidrība par “Brexit” scenāriju. “Ne Latvijas, ne Lielbritānijas koksnes industrijas pārstāvji nevēlas “Brexit”,” teica Klauss. Tomēr vidējā un ilgtermiņā tam nevajadzētu neko būtiski mainīt nozarē. Arī turpmāk par lielāko daļu Latvijas kokrūpnieku Lielbritānijā realizēto produktu nebūs jāmaksā ievedmuita.
Savukārt, Lielbritānijai izstājoties no ES bez vienošanās, uz Lielbritānijas robežas atjaunosies muitas kontroles, kas veidos rindas.
“Tuneli zem Lamanša šauruma ik dienu šķērso apmēram 4000 kravas automašīnu. Turpat Duvras ostā piestāj vēl 7000 kravas automašīnas. Milzu rindas un stāvvietu trūkums ir vairāk nekā prognozējams. Lai gan Latvijas koksnes produkti pamatā tiek vesti uz citām ostām, tomēr tur varētu būt līdzīga situācija. Patlaban preču kustība ir brīva, visa infrastruktūra ir radīta brīvai preču kustībai gan Lielbritānijas pusē, gan Eiropas pusē. Uzliekot barjeru, sāksies tehniskas problēmas, iekams šo jautājumu atrisinās,” sprieda Klauss skaidrojot, ka būs nepieciešams laiks, lai nodrošinātu uz robežas muitas darbiniekus pietiekamā apmērā un šie cilvēki iemanītos raiti strādāt.
Tāpat, pēc viņa sacītā, nozarei jārēķinās ar to, ka pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES mārciņa zaudēs savu vērtību.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka, neraugoties uz Lielbritānijas izstāšanos no ES, arī turpmāk Latvijas kokrūpniekiem šis noieta tirgus saglabāsies.
“Swedbank” galvenā ekonomiste Lija Strašuna iepriekš norādīja, ka visi scenāriji, izņemot “Brexit” bez vienošanās, lielu ietekmi uz Latviju tuvākajā laikā neatstās – jebkura veida vienošanās paredzētu vismaz divu gadu pārejas periodu, kuras laikā gan Lielbritānijas, gan ES uzņēmēju tiesības un pienākumi praktiski nemanītos, bet ilgtermiņā izmaiņas tirdzniecības plūsmās un piegāžu ķēdēs būs atkarīgas no tā, kāda izskatīsies gala vienošanās.
Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš pauda, ka īstermiņā pēdējo dienu notikumi Latviju īsti neietekmēs, jo otrdienas balsojums ir noraidījis esošo vienošanās piedāvājumu, taču skaidrību par tālākajām Lielbritānijas attiecībām ES joprojām nav. Viņš atzina, ka Latvijai sliktākais scenārijs būtu Lielbritānijas izstāšanās no ES šogad 29.martā bez jebkādas vienošanās. Tas nozīmētu nekavējošu robežu atjaunošanu un būtiskus pārrāvumus tirdzniecībā, kā arī sadarbības pārtraukšanu citās jomās, piemēram, aviācijā.
Savukārt “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš sacīja, ka no Latvijas ekonomikas un iedzīvotāju interešu skatu punkta ideāls scenārijs būtu Lielbritānijas palikšana ES, bet cerības nav lielas. Tāpat skaidrs, ka izstāšanās ar vienošanos ir labāka par izstāšanos bez vienošanās.
Jau vēstīts, ka Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja 15.janvārī, ar lielu balsu vairākumu zaudējusi izšķirošajā balsojumā par “Brexit” vienošanos.
Lielbritānijai no ES jāizstājas 29.martā. Bez vienošanās par izstāšanās nosacījumiem ES noteikumi pārstās attiekties uz Lielbritāniju vienas nakts laikā.
