“Brexit” gaidās pieaudzis Latvijas preču eksports uz Lielbritāniju 2
Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) gaidās Latvijas preču eksports uz šo valsti ir pieaudzis, bet pakalpojumu eksports ir krities, intervijā “Dienai” stāstījusi Latvijas vēstniece Lielbritānijā Baiba Braže.
Braže atzīmējusi, ka pirmajā gadā pēc “Brexit” referenduma īpašas sekas nebija jūtamas, taču tagad tās pakāpeniski kļūst redzamas – preču tirdzniecība turpinās, bet pakalpojumu eksports esot krities.
“To var skaidrot ar “Brexit” procesu, jo izstāšanās sarunās prioritāte ir bijusi brīva preču kustība un tās saglabāšana, bet pakalpojumi ir mazāk regulēti,” stāstījusi diplomāte.
Briti uzkrāj preces
Skaidrojot tendences, Braže atzīmēja, ka britu puse veica preču uzkrāšanu pirms “Brexit”, kas bija paredzēts 31.martā. Tad britu uzņēmumi lielā vairumā iepirkuši preces, veidojuši uzkrājumus noliktavās, lai sagatavotos “Brexit” un pārvarētu satricinājumus. Tāpat tas noticis pirms “oktobra “Brexit””.
Savukārt pakalpojumos cilvēki neskaidrību gadījumā vienkārši meklējot citas iespējas.
Vēstniece uzņēmējiem rekomendēja līgumus slēgt eiro, nevis mārciņās, lai nodrošinātu stabilitāti. “Ja līgumi ir mārciņās, valūtas kritums sadārdzina pat par 20%. Tie, kuriem līgumi bija eiro, pat ieguva no valūtas kursa maiņas.”
Slikti būs visiem
“Taču uzvarētāju nav. “Brexit” būs slikts britiem pašiem – bezvienošanās gadījumā ietekme uz nacionālo kopproduktu ir līdz pat 7%, bet regulētas izstāšanās gadījumā – 1,5%. Arī Baltijas ekonomikai tas nekas labs nebūs,” uzsvērusi Braže, “Lielbritānija ir stabils mūsu partneris, mums ir pozitīva tirdzniecības bilance. Negatīvā ietekme uz Latvijas kopproduktu varētu būt ap 1%, un, ja ir bezvienošanās scenārijs, pat vairāk.”
Taujāta, cik aktīvi ir Latvijas pilsoņi, reģistrējoties pastāvīgā vai pagaidu iedzīvotāja statusam Lielbritānijā, Braže pastāstījusi, ka līdz septembra beigām 57 600 Latvijas pilsoņu bija iesnieguši pieteikumu pastāvīgā iedzīvotāja statusam, turklāt septembrī bijusi visaugstākā aktivitāte kopš reģistrācijas sākšanas brīža – vairāk nekā 16 000 iedzīvotāju.
“Aicinājums, ka mūsu pilsoņu interesēs ir reģistrēties un noteikt savu statusu, vismaz tiem, kuri šeit domā vēl kādu laiku dzīvot, joprojām ir pilnīgi spēkā. Šis statuss garantēs ES pilsoņu tiesības. Ja šī statusa nav, ES pilsoņa tiesības netiks garantētas,” uzsvērusi vēstniece.
Lūgta skaidrot, vai tiem, kas nebūs reģistrējušies, varētu draudēt arī piespiedu izraidīšana, Braže paudusi viedokli, ka līdz tādiem pasākumiem nevajadzētu nonākt. “Taču attiecībās ar britu iestādēm tas radīs neskaidrības, un loģisks ir jautājums, kāpēc cilvēki nav savu statusu nokārtojuši,” piebildusi diplomāte.
