– Jau labu laiku mums ir jauna varas partija, valdība ar Māri Kučinski vadībā. Vai kas mainījies Rīgas domes attiecībās ar valdību? 9
– Māri Kučinski vērtēju ļoti pozitīvi tajā aspektā, ka viņš nācis no pašvaldībām. Pārzina vidi un problemātiku. Netaisu reveransu ne ZZS, ne Kučinskim, bet, objektīvi vērtējot, ja šodien gribi pieņemt lēmumus valsts mērogā, jārēķinās ar cilvēku vajadzībām un vēlmēm. Pirms Kučinska tikai bijušajam Rīgas mēram Andrim Bērziņam premjerministra amatā bija attiecīga pieredze. Pārējie bija ierēdņi, politiķi, kam tiešā veidā nekad nesāpēja ne sirds, ne vēders par pašvaldību lietu. Līdz ar to mums ar premjeru vieglāk runāt par problēmām, bet tas nenozīmē, ka tamdēļ Saeimā, valdībā viss aiziet kā pa diedziņu. Ar iepriekšējiem premjeriem šī saruna vienkārši bija grūtāka, jo viņi nesaprata tēmu. No komunālās politikas viedokļa smagākās ir diskusijas ar birokrātiju – kaut vai par ES fondu apgūšanu. Ierēdniecībā atnākusi paaudze ap 30 gadu vecumā. Viņi negrib riskēt, pieņemt lēmumus. Spriež – un ja nu mainās politiskā vara? Vai man būs vieta pie jaunās varas?
– Gribat teikt, ka sešdesmitgadīgie ierēdņi bija drosmīgāki?
– Atsevišķos gadījumos jā. Pieredzējušāki, izlēmīgāki, krēsls nebija tā pielipis. Cik laika tagad netērējam birokrātisko procedūru pārvarēšanai! Pagājuši trīs gadi no ES fondu sešgades apgūšanas termiņa. Pajautāsim, cik no atvēlētajiem vairāk nekā četriem miljardiem eiro Latvija spējusi apgūt. Joprojām esam stadijā, kā pareizāk dalīt, vai visi papīri aizpildīti. VEF Kultūras pili sākam remontēt, bet arvien sitamies, noformējot fondu naudu. Un tas ir prioritārs, kultūrvēsturisks objekts.
