Ko tagad dārzā darīt ar rozēm: bremzē tām dzīvessparu! 1
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Rozes dārzā smuki sazaļojušas, izveidojušies pumpuri, dažas pat uzziedējušas. Cik ilgi var ļaut tām ziedēt?” – jautā Maruta Līgatnē.
“Rozes siltajā rudenī atsākušas dzīvot un zelt, taču nu vairs tām to prieku nevar ļaut. Kaut kad ziema tomēr būs, un jāgatavojas tai, nevis jātērē spēki ziedēšanai,” skaidro rožu audzētāja Ilze Druvkalne no Ieriķiem.
Jēlos nogriež
Tagad svarīgs darbs ir rozēm nogriezt zaļojošos cekulus, jo salā tie tik un tā nosals. Novembrim neraksturīgā siltuma samulsināts, augs tagad veltīgi sūta visus spēkus uz augšu, uz ziediem, bet pareizāk būtu resursus pietaupīt ziemai. Kad jēlie dzinumu gali būs nogriezti, augā piebremzēsies sulu cirkulācija, un tas sāks gatavoties ziemai. Īsto apgriešanu un dzinumu saīsināšanu vēlamajā augstumā veic pavasarī. Daļēja garo dzinumu nogriešana rudenī atvieglos pavasara darbus, jo, kad dzinumi zem sniega svara sagāžas krustu šķērsu, tos ir grūti sakopt. Turklāt pavasaros rozes mēdz agri mosties, un augs velti tērē spēku pumpuru veidošanai garajā dzinumā, ko plānots nogriezt.
Krūmam nāk par labu, ja izgriež arī visus jēlos dzinumus, kas izšāvušies no augsnes, un sīkos, kas lieki atņem spēku.
Augsne neskādē
Rožkope savā dārzā rozes nogriež pavisam zemu, jo audzē kā mātesaugus – griež potzarus. Pēc apgriešanas katram krūmam uzrušina augsnes konusu no tās pašas dobes, kur tās augušas. Grāvīšos, kas izveidojušies starp ceriem, saber neitralizētu vai bagātinātu kūdru. Ja dobē paliks bedres, saknes cietīs salā. Papildu labums no kūdras – tiek ielabota augsne. Pavasarī augsnes konusiņus samazina, izlīdzinot virs kūdras. Tad augsne dobē ir irdena, bagātīga, tajā viegli iestrādāt mēslojumu.
Arī neapgrieztām rozēm jau tagad var uzbērt melnzemi vai mizu mulču. Zem šāda seguma augs neizsutīs un sekmīgi pārziemos bez papildu segumiem. Taču kūdru vai speciālo – piesegšanai paredzēto kūdru, kura neuzsūc mitrumu, drīkst bērt tikai tad, kad augsne sāk sasalt un iestājas stabila temperatūra zem nulles (vismaz -5, -7 grādi).
Taču ieziemošanas metodes var būt atšķirīgas. Piemēram, audzētāja zina dārzus, kur vasarā skaisti zied rozes, kas ziemojušas pilnīgi bez piesegšanas un tiek apgrieztas tikai pavasarī.
Noteikti jāpapūlas pamatīgāk ieziemot, ja vēlas iegūt lielāka auguma krūmu un saglabāt šogad izaugušos dzinumus. Tad rozes izaugs varenākas, sāks agrāk ziedēt. Īpaši rūpīgi ieziemo rozes, kuras zied uz iepriekšējā gada dzinumiem.
Pieliekšanai paredzētās atlapo un dzinumus sasien saišķos – tad tos vieglāk savaldīt. Dzinumu saišķus pieliec, atsien vai piesprauž zemei. Glītuma pēc jau tagad var uzlikt skujas, bet neko vairāk.
Ja plānots papildus apklāt ar agrotīklu, tagad jau sasprauž lociņus, uz kuriem likt segumu, kad iestāsies sals.
Rozes pieliec tagad, jo aukstumā to stumbri kļūst stingrāki. Salā vispār to nedrīkst darīt.
Padoms!
Uzbērt rozēm augsnes konusiņu no dobes vai kurmja rakuma ir praktiskāks segums par tradicionālajām skujām (nav problēmu, kur dabūt rudenī un kur likt pavasarī).
