Breksits uzplēsis vecās rētas. Kādēļ Spānija Gibraltāru uzskata par savu teritoriju? 8
Ilze Kalve, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Gibraltārs bijis strīda ābols starp Spāniju un Apvienoto Karalisti (AK) jau gadsimtiem. Breksits ir uzplēsis vecās rētas, un nu Spānijas galēji labējā partija “Vox” pieprasījusi atbrīvot Gibraltāru no britu “koloniālās varas”. Tas gan nozīmētu reālu militāru konfliktu tepat, Eiropā, turklāt eksperti norāda, ka, mēģinot Gibraltāru sagrābt ar spēku, Spānijai būtu milzīgi zaudējumi.
Kādēļ Spānija Gibraltāru uzskata par savu teritoriju
Gibraltārs, ko mēdz dēvēt par “The Rock” (latviski – “klints”), patiesībā arī ir viens liels klints gabals 6,7 kvadrātkilometru platībā pašos Spānijas dienvidos, Pireneju pussalā. 1713. gadā Spānija, pēc kara parakstot miera līgumu ar britiem, Gibraltāru nodeva Lielbritānijai, un tā nu šī teritorija pieder britiem arī mūsdienās. AK nodrošina politisko un militāro aizstāvību, bet 32 tūkstošiem gibraltāriešu ir savs parlaments, sava valsts pārvalde, viņi var noteikt savu nodokļu politiku.
Viņi paši sevi uzskata par britiem un pievienoties Spānijai nepavisam nevēlas, to uzskatāmi nodemonstrējot divos referendumos – 1967. gadā ar 99% un 2002. gadā ar 98% balsu pārsvaru atsakoties pievienoties Spānijai. Tiesa, gibraltārieši arī 2016. gadā tikpat dedzīgi izteica vēlmi palikt ES sastāvā, par palikšanu nobalsojot 96%. Lai nu kā, breksits nav mainījis vēlmi palikt AK sastāvā, jo bagātais Gibraltārs ar tūrismu, finanšu pakalpojumiem, azartspēlēm tiešsaistē un jūras kravu pārvadājumiem ir krasā kontrastā ar nabadzīgo Spānijas teritoriju otrpus robežas.
“Lielākoties viss ir mierīgi, taču reizi divos gados ir nedēļa vai vairāk ar politiskām provokācijām, kas liek Spānijai izmest rotaļļietas no ratiņiem un sākt gražoties,” britu medijam “Express” spāņu aktivitātes teritorijas atgūšanā skaidro gibraltārietis Džons Bromfīlds, atzīmējot, ka nopietnāku konfliktu gadījumā galvenā zaudētāja būs pati Spānija.
Gibraltārs jāatņem ar varu!
Tiesa, tā gan nav Spānijas oficiālā pozīcija, par to runā tikai galēji labējā partija “Vox”, kas, starp citu, ir pret Katalonijas neatkarību. “Vox” pieprasa Gribraltāru nekavējoties pievienot Spānijas teritorijai. Gibraltārs tiek dēvēts par koloniju, partija apgalvo, ka tur notiek naudas atmazgāšana, nodokļu nemaksāšana un iespējams brīvi nodarboties ar kontrabandu, jo gadiem izvairījusies no Spānijas kontroles. Partija pieprasa Spānijas centrālajai valdībai ieviest īpašu “atkopšanās plānu” Gibraltāram, lai to de-industrializētu, kas ļautu atkopties ekonomiski un sociāli. Tiesa, pagaidām gan tās ir tikai prasības, kas būtu jāvērtē neseno reģionālo vēlēšanu kontekstā.
Militārs konflikts var beigties bēdīgi
Džordžs Alisons, “UK Defence Journal” redaktors, brīdina, ka, neskatoties uz faktu, ka Gibraltāra militārajā bāzē pastāvīgi uzturas tikai 300 britu armijas personāla, tomēr vietējie apstākļi padara Gibraltāru par grūti iekarojamu teritoriju. Lai to izdarītu, Spānijai būtu nepamanīti jāsavāc iespaidīgi militārie spēki, kas diez vai ir iespējams, jo armijas koncentrēšana Spānijas pusē neizbēgami piesaistītu britu pastiprinātu uzmanību. Gibraltārā ir dislocētas arī Karaliskās flotes zemūdenes, kas nozīmē, ka Spānijas karakuģi spēlētu ļoti minimālu lomu iespējamajā konfliktā.
“Zem Gibraltāra klints atrodas milzīgs tuneļu tīkls, daudzi no tiem pieder Aizsardzības ministrijai. Jebkurš uzbrukums sastapsies ar to britu bruņoto spēku pretestību, kas atrodas tuneļos, tādējādi pamatīgi aizkavējot teritorijas iekarošanu,” analizē Alisons, piebilstot, ka, visticamāk, karadarbība pārvērstos daudzu mēnešu partizānu tipa karā, prasot milzīgus zaudējumus spāņu pusē. “Tajā pašā laikā AK atbalstītu savus spēkus gan no jūras, gan gaisā.”
Alisons: “Esmu pārliecināts, ka Spānija nav spējīga iekarot vai noturēt Gibraltāru, ne tikai paredzamo ilgo cīņu dēļ, bet arī tādēļ, ka tas radīs ilgstošus nopietnus politiskos sarežģījumus valstij. Spānija nevar atļauties ilgstošu militāro konfliktu ar AK, ne militāri, ne diplomātiski, ne ekonomiski.”
