ES sarunvedējs breksita jautājumos Mišels Barnjē uzsvēris, ka sarunās abām pusēm vajadzīga fleksibilitāte un savstarpēja cieņa. Vai Britānijai ir griba to īstenot? 0
Barnjē komentārs ir taisnīgs. Pamatā politika ir stāsts par domstarpībām un kā tās uztveram. Breksits ir izaicinājums mūsu valdībai un arī parlamentam, kuram tas paņems daudzas darba stundas. Mēs domājam, kas notiks, kad pametīsim ES, un kas notiks, kad nebūs Briseles. Kā veidosim attiecības ar valstīm un reģioniem, kuri mums rūp vairāk? Breksits, protams, tagad ir centrālais jautājums, tomēr tas nav vienīgais. Uzņēmēji turpina savu darbu. Latvijai un Apvienotajai Karalistei ir arī labas attiecības aizsardzības jomā.
Kādas Britānija redz nākotnes attiecības ar ES? Bieži tiek piesaukts Norvēģijas piemērs, kura ik gadu veic iemaksas ES budžetā.
Mēs vēlamies īpašas attiecības ar ES, kādas nav bijušas citām valstīm. Pastāv dažādi attiecību modeļi, no kuriem varam mācīties, tomēr nevienu no tiem tieši nepārņemsim, bet izstrādāsim savu.
Vai breksitu vēl joprojām var apturēt?
Nevēlos šo jautājumu komentēt – tad tā būs politika. Es esmu diplomāts.
Vai ir plāns Latvijas un Apvienotās Karalistes attiecībām aizsardzībā dot papildu jaudu?
Rīgā savā komandā esmu iekļāvis aizsardzības atašeju, kurš strādā ar Latvijas valdību, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru. Mēs esam vadošā nācija NATO bataljonam Igaunijā, un šādi dodam drošības garantijas visam reģionam un NATO. Latvijā mūsu bruņotie spēki piedalās NATO mācībās, kas arī ir pienesums Latvijas aizsardzībai. Veicam pārrunas arī ar Latvijas pusi par militārajiem iepirkumiem, jo Latvija ir atvēlējusi 20 procentus no sava aizsardzības budžeta jauna ekipējuma iegādei. Mums ir ko piedāvāt.
Apvienotā Karaliste iepriekšējos mēnešos piedzīvoja vairākus terora aktus. Kādus pretlīdzekļus redz jūsu valsts valdība?
Vai maz kādai valstij ir pretlīdzeklis? Skumji, ka terora aktos cieta arī daudzi ārzemnieki. Terors nav pieņemams, un pašlaik domājam par atbilstošāko rīcību. Premjerministre Terēza Meja norādīja, ka liela problēma ir radikalizācija internetā, kur cilvēkiem pieejami ekstrēmistu materiāli. Starp nežēlīgajiem uzbrukumiem Londonā nav saistību, līdz ar to specdienesti paļaujas uz versiju, ka uzbrucēji radikalizējušies internetā. Būtiska ir prevencija, un šajā jautājumā mūsu valstī tiek strādāts ar etniskajām un reliģiskajām kopienām, jo ir būtiski, lai cilvēki nejūtas izstumti no sabiedrības, bet gan viņiem ir piederības sajūta.