Londonā izvietotās bankas pārvieto savus birojus uz Varšavu, Parīzi, Frankfurti u. c. Eiropas finanšu centriem. Vai tomēr breksits nerada risku Londonai kā finanšu centram esošās politiskās neziņas dēļ? 0
Uzņēmumi lēmumus pieņem patstāvīgi, balstoties uz risku un iespēju analīzi. Londona tomēr ir starptautisks, ne tikai ES līmeņa finanšu centrs, kurš atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā.
Apvienotajai Karalistei pēc breksita būs jāslēdz tirdzniecības vienošanās ar ES. Kā jūs redzat šo procesu?
Mēs nesākam no nulles, jo mūsu uzņēmējdarbības vide atbilst ES standartiem. Mūsu interesēs ir pēc breksita saglabāt uzņēmējiem pieeju ES tirgiem un pakalpojumiem. Mēs balstīsim savu tautsaimniecību uz liberālu ekonomisko pieeju gan attiecībā uz ES, gan globālo tirdzniecību.
Bijušais ASV prezidents Baraks Obama savulaik teica: ja Apvienotā Karaliste pēc breksita vēlēsies savstarpējo tirdzniecības līgumu ar ASV, tai būs jāstājas rindā aiz pārējām valstīm…
Obama vairs nav ASV prezidents. Mēs nevaram sākt nopietnas sarunas par tirdzniecības līgumiem, pirms neesam pametuši ES. Taču esam pārliecināti, ka mūsu ekonomikas pievilcība palīdzēs, lai atrastu atbilstošāko pieeju ekonomiskajā sadarbībā ar citām valstīm.
Kā jūs raksturotu pašreizējo Latvijas un Britānijas savstarpējo tirdzniecību?
Mūsu vēstniecībā darbojas tirdzniecības nodaļa, kura atbalsta britu uzņēmumus, taču tie negaida breksitu un rāmi turpina uzņēmējdarbību. Britu uzņēmumi Latvijā galvenokārt darbojas juridisko un finanšu pakalpojumu jomā, kā arī apģērbu tirdzniecībā. Britānija vienmēr importējusi no Latvijas kokmateriālus. Kad Latvija 1918. gadā kļuva par neatkarīgu valsti, jau tolaik britu uzņēmumi importēja koksni no Latvijas. Mūsdienās šī tradīcija turpinās. Latvijas uzņēmēji no tirdzniecības ar Apvienoto Karalisti gūst krietni vairāk peļņas nekā britu uzņēmēji Latvijā. Drīz vien mūsu savstarpējā tirdzniecības bilance sasniegs 2 miljardus eiro, par ko esmu ļoti priecīgs.
Tomēr pēc breksita uzņēmējiem problēmas radījušas sterliņu mārciņas kursa svārstības pret eiro…
Valūtas kursi svārstās vienmēr, tas nav nekas jauns. Tā ir globāla tendence.
Latvijas kokmateriālu eksportētāji gan nav priecīgi par mārciņas kursa svārstībām, jo tās atņem viņiem plānoto peļņu…
Šeit darbojas ekonomikas likumi. Uzņēmējiem ir arī citi tirgi, kur arī ir valūtas kursu svārstības, un tur breksits nav pie vainas. Ja uzņēmēji ir ilgtermiņa spēlētāji, viņi bieži pieņem pareizos lēmumus sava biznesa labā. Tāpēc ka viņi uzkrājuši pieredzi un rezerves.
Grūti noliegt, ka breksita balsojums ietekmēja ekonomiku, piemēram, Londonas biržas indekss (FTSE 100) reaģēja uz breksita balsojumu un strauji kritās…
Londonas biržas indekss tagad ir piedzīvojis kāpumu. Akciju tirgi dažādi reaģē uz pārmaiņām. Breksits bija tikai viens no faktoriem, ir vēl citi ietekmējošie komponenti.
