Breksits šoreiz būs. Kas notiks pēc 31. janvāra? 0
Kā jau bija gaidāms, britu premjerministra Borisa Džonsona piedāvātais breksita likums ar 358 balsīm par, 234 pret ir saņēmis parlamenta akceptu. Apvienotā Karaliste (AK) atstās Eiropas Savienību (ES) 2020. gada 31. janvārī, līdz 2020. gada 31. decembrim paredzēts pārejas periods, kura laikā AK joprojām atradīsies ES muitas savienībā un kopējā tirgū, taču jau ārpus politiskajām institūcijām un bez pārstāvjiem Eiropas Parlamentā.
“Jauns zelta laikmets karalistei”
Tieši to apsolījis Boriss Džonsons “visradikālākajā “karalienes runā”, kāda vien bijusi šajā paaudzē”, uzskaitot 36 likumus, ar kuru palīdzību grasās pateikties balsotājiem par milzīgo atbalstu vēlēšanās.
Prioritāte joprojām ir izstāšanās no ES pēc mēneša – 31. janvārī, taču uzreiz nākamais darāmais darbs ir papildu finanses veselības aprūpei, sociālās aprūpes sistēmas krīzes risināšana, klimata pārmaiņu novēršana un imigrācijas noteikumu maiņa.
Briti plāno pārņemt Austrālijas punktu sistēmu, kas nozīmē, ka migranti tiks vērtēti pēc viņu spējām un prasmēm.
Taču BBC iekšlietu korespondents Dominiks Kaskiani šaubās par šīs sistēmas objektivitāti: “Nācijas, ar ko AK cer slēgt tirdzniecības līgumus, varētu pieprasīt priekšrocības saviem pilsoņiem, pie tam specifiski sektori ekonomikā, piemēram, sociālā aprūpe, iespējams, varēs ievest tik daudz darbinieku, cik vien vēlēsies, lai glābtu darbaspēka krīzi savā nozarē.”
Veselības nozarē trūkst teju 100 000 mediķu, tiek minēts, ka viesmīlības nozarē – restorānos, viesnīcās – trūkst divreiz vairāk.
Britiem sen nav bijusi vairākuma valdība, Džonsonam ir tik liels vairākums, ka būtībā iespējams darīt gandrīz jebko, kas vien ienāk prātā. Daudzi ilggadējie leiboristu balsotāji vēlēšanās ir “aizdevuši” savas balsis konservatīvajiem, kā paši saka, “ar aizspiestu degunu”, tādēļ Džonsons labi apzinās, ka nāksies pamatīgi nopūlēties, lai visiem izdabātu.
Laiks netiek velti zaudēts, un pirmie soļi jau izpelnījušies atzinību.
Tauta ir sajūsmā par aizliegumu britu ministriem piedalīties prestižajā Davosas forumā nākammēnes, jo “mēs fokusējamies, lai izpildītu solīto cilvēkiem, nevis lai dzertu šampanieti ar miljardieriem”. Britiem tīri labi patīk arī solījums neiekasēt maksu par stāvvietu pie slimnīcām no cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Džonsons pēta iespēju dekriminalizēt maksājumus par TV licenci, kas nozīmē, ka tos, kuri labprātīgi nemaksās 154,50 sterliņu mārciņas gadā (180 eiro), vairs nebūs iespējams sodīt. Atcelt licences maksājumu gan nav iespējams, jo noslēgta vienošanās ar BBC līdz pat 2027. gadam, tādēļ licences nemaksāšanas dekriminalizēšana ir viltīgs veids, lai no tās izvairītos. Var minēt trīs reizes, vai britiem patīk šāda ideja…
Pēc konservatīvās partijas saķeršanās ar BBC vēlēšanu laikā valdības ministri kategoriski atteikušies piedalīties BBC intervijās.
Iemesls – BBC nav neitrāls, kaut arī sabiedriskajam medijam tādam vajadzētu būt, un, kā saka tie, kuriem šāda “kreisā” TV nepatīk, tad nevienam no iepriekšējiem britu premjeriem nav pieticis dūšas, lai ar BBC visvarenību tiktu galā.
Viens no redzamākajiem raidorganizācijas skandāliem bija zemākās sieviešu algas. Nupat sācies tracis par to, ka viena no BBC zvaigznēm uz darbu dodas BBC apmaksātā taksī, kaut gan ar savu 250 000 algu (293 422 eiro) varētu maksāt pats vai doties uz darbu tāpat kā pārējie – ar personīgo auto vai sabiedrisko transportu. Privātajai TV tas nebūtu nekas īpašs, taču BBC tērē nodokļu maksātāju naudu.
Tikmēr leiboristi analizē neveiksmi vēlēšanās un spriež, kurš varētu būt nākamais līderis, jo Džeremijam Korbinam pēc šādas sakāves nācās paziņot par drīzu atkāpšanos.
Kāds breksits gaidāms?
Galvenā prioritāte pēc izstāšanās būs sarunu uzsākšana ar ES par nākotnes tirdzniecības līgumu. Pie sarunu galda plānots sēsties martā.
11 mēneši nav daudz, lai līdz pārejas perioda beigām par visu vienotos, tādēļ varētu būt nepieciešams pagarinājums.
Pats Boriss Džonsons noraida pārejas perioda pagarināšanas iespēju, uzsverot, ka AK jau atbilst ES prasībām, tādēļ sarunām nevajadzētu radīt problēmas, taču kritiķi atzīmē, ka AK vēlas brīvas rokas, lai slēgtu tirdzniecības līgumus ar citām valstīm, kas savukārt sarunas ar ES padarīs daudz sarežģītākas.
Taču tirdzniecības līgums nav vienīgā problēma – nāksies vienoties arī par to, kā nākotnē sadarboties drošības un tiesībaizsardzības jomās. Piemēram, AK pametīs Eiropas apcietināšanas ordera (EAO) shēmu. Orderis, ko izdevusi kāda ES valstu tiesu iestāde, ir derīgs visā ES teritorijā, bet tagad nāksies domāt, kā tiesībsargājošajām iestādēm sadarboties turpmāk.
