Londonā neviens nezina, kas notiks tālāk 0
Britānijas parlaments jau otro reizi noraidījis Londonas un Briseles novembrī panākto vienošanos par Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības noteikumiem, apliecinot viedokļu sašķeltību gan sabiedrībā, gan parlamentā.
Aptaujas liecina, ka briti (un arī Apvienotās Karalistes partneri Eiropā un citviet) ir noguruši no ieilgušās neskaidrības. Aptuveni puse Britānijas iedzīvotāju gribētu, lai Konservatīvo partijas līdere Terēza Meja atkāpjas no premjerministres amata, jo nav spējusi panākt breksita vienošanās apstiprināšanu parlamentā.
Aptuveni trešdaļa vēlētāju izteikušies pret izstāšanos no ES bez vienošanās, par ko balsojums parlamentā bija paredzēts vakar.
Pieaudzis to vēlētāju skaits, kas atbalsta izstāšanos no ES arī bez vienošanās. Situāciju sarežģījot vēl vairāk, pa trešdaļai vēlētāju atbalsta otra referenduma rīkošanu, kā arī palikšanu Eiropas Savienībā. Ja vakardienas balsojumā tiks noraidīta izstāšanās no ES bez vienošanās, šodien paredzēts balsojums par 29. martā paredzētā breksita atlikšanu un sarunu atsākšanu ar Briseli.
Ja parlamentam neizdodas rast izeju no breksita haosa, var nākties rīkot jaunas vēlēšanas, bet tas var radīt jaunus sarežģījumus. Līdz formālajam izstāšanās datumam palikušas divas nedēļas, bet Londonā neviens nezina, kas notiks tālāk, atzīst labi informētais analītiskais izdevums “Politico”.
Britu likumdevēji atkārtoti noraidīja breksita vienošanos, neskatoties uz premjerministres Terēzes Mejas pēdējā brīdī panāktajām papildu ES garantijām, ka tā dēvētais pagaidu risinājums, kura mērķis ir novērst robežkontroles atjaunošanu uz Ziemeļīrijas un Īrijas robežas, būs ierobežots laikā. Meja brīdinājusi, ka izstāšanās bez vienošanās radītu “ievērojamu ekonomisko šoku” un arī breksita sarunu varbūtēja pagarināšana neatrisinātu esošās problēmas.
Britu mediji norāda, ka Meja var arī izšķirties par viņas panāktās vienošanās nodošanu trešo reizi parlamenta apstiprināšanai, cerot, ka eiroskeptiķi toriju rindās galu galā izšķirsies atbalstīt savas partijas līderi. Taču opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins pēc vienošanās atkārtotās noraidīšanas paziņoja, ka tā esot “nepārprotami mirusi”, un aicināja atbalstīt viņa piedāvāto alternatīvu jeb tā dēvēto mīksto breksitu, kas saglabātu daudz ciešākas saites starp Britāniju un ES.
Vēl viena alternatīva paredz atlikt breksitu līdz 22. maijam, lai vienotos par virkni pagaidu pasākumu attiecībās ar ES, kas ilgtu līdz 2021. gadam.
Taču ES breksita sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē jau paziņojis, ka Briselei vairs nav ko Londonai piedāvāt un ka nepieciešams aktivizēt sagatavošanos bezvienošanās breksitam. Barnjē noraidīja iespēju, ka ES varētu sniegt Britānijai vēl citas garantijas tā dēvētajam pagaidu risinājumam, kas paredz, ka Britānija paliek ES muitas ūnijā un kopīgajā tirgū, kamēr netiek rasts cits veids, kā novērst robežkontroles atjaunošanu uz robežas starp Ziemeļīriju un Īriju.
Ja Britānijas parlaments tomēr izšķirsies par breksita atlikšanu, tam vēl nepieciešama visu pārējo 27 ES dalībvalstu piekrišana. ES dalībvalstu līderi par to varētu lemt 21. un 22. maijā Briselē paredzētajā samitā.
