Lielbritānija aizvada pēdējo dienu Eiropas Savienībā: kas mainīsies ar 1. februāri? 0
Būtu tikai loģiski, ja Apvienotajā Karalistē (AK) šīsnedēļas ziņās dominētu breksits, tieši tāpat, kā tas ir bijis kopš referenduma 2016. gadā. Taču nekā nebija! Ķīnas koronavīruss, sadarbība ar “Huawei”, Tuvie Austrumi, Tramps ar impīčmentu un TV šovi ņem virsroku. Galu galā vienkāršo cilvēku dzīvē 1. februārī nekas nemainīsies un breksits jau sen ir pamatīgi apnicis.
Izstājušies, bet nekas nemainās
31. janvārī plkst. 23.00 pēc AK laika, bet pusnaktī pēc Briseles laika AK pārstās būt Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. “Šķiršanās” būs notikusi, un vienīgais ceļš atpakaļ būs jauns pieteikums uzņemšanai ES sastāvā. Taču pagaidām izmaiņu nebūs, jo AK uzsāks 11 mēnešu pārejas periodu, lai tā laikā savstarpējās sarunās ar ES vienotos par nākotnes attiecībām.
AK pilsoņi joprojām varēs dzīvot, strādāt, studēt, pensionēties ES, bet ES pilsoņi varēs darīt to pašu AK.
Reālas izmaiņas ieviesīs 2021. gada 1. janvāris – diena, kad AK uzsāks patstāvīgu dzīvi, nepakļaujoties ES noteikumiem. Britu premjers Boriss Džonsons apgalvo, ka pārejas periodam pagarinājuma nebūs, taču eksperti lēš, ka tikpat labi reālais izstāšanās datums var būt 2022. vai pat 2023. gads.
Nedrīkst aizmirst par reģistrāciju rezidenta statusam
Līdz reālās izstāšanās brīdim (un, iespējams, pat ilgāk) visiem eiropiešiem būs jāpaspēj piereģistrēties jaunajam rezidenta statusam, angliski – “settled” vai “pre-setled” atkarībā no valstī nodzīvotā laika, kas dos iespēju dzīvot un strādāt valstī tieši tāpat kā līdz šim.
Jaunais rezidenta statuss būs nepieciešams, arī lai noīrētu mājokli vai saņemtu medicīnisko palīdzību, statusu vajadzēs arī bērniem, tādēļ visiem eiropiešiem tiek ieteikts laikus sakārtot dokumentus.
Vismaz tiem, kuri pēc breksita negrib kļūt par trešo valstu pilsoņiem ar visiem plānotajiem imigrācijas ierobežojumiem.
Jāpiebilst, ka pieteikšanās jaunajam statusam ir diezgan izklaidējošs pasākums, kura laikā ar viedtālruņa palīdzību var uzzināt, kādas slēptās iespējas ir mūsu identitātes dokumentiem.
Kas mainīsies ar 1. februāri?
Pirmkārt, piektdienas vakarā AK pilsoņi vairs nebūs ES pilsoņi. Britu pases īpašnieki varēs turpināt brīvi ceļot un strādāt ES, ES pilsoņi varēs to pašu darīt AK, jo AK paliek vienotajā tirgū līdz pat pārejas perioda beigām un tikmēr ir spēkā brīvā kustība gan cilvēkiem, gan precēm un pakalpojumiem.
AK turpinās pakļauties ES noteikumiem, taču vairs nevarēs tos ietekmēt.
Britu premjers vairs nepiedalīsies ES samitos.
Visi 73 britu eiroparlamenta deputāti dosies mājup, bet britu karogs aizceļos uz Eiropas vēstures muzeju. Pēdējais AK komisārs Džulians Kings jau ir teicis ardievas Briselei.
Svinības ar aizliegto iedzeršanu
Pēc gandrīz pusgadsimta dalības blokā, izstāšanās ir vērā ņemams notikums. Taču Boriss Džonsons, labi saprotot britu sabiedrības dalītās jūtas, ir nolēmis no plašām svinībām atturēties. Piemēram, slavenais Bigbens neiezvanīs izstāšanās brīdi, tā vietā laiks tiks skaitīts, projicējot pulksteņa attēlu uz Dauningstrītas sienas.
Parlamenta skvērā tiks pacelti karogi, taču nebūs simboliskas ES karoga nolaišanas.
Breksita partijas līderis Naidžels Farāžs un kampaņa “Leave means Leave” (latv. – izstāšanās nozīmē izstāšanos) gatavojas rīkot svinības Parlamenta skvērā, iesakot breksiteriem īpaši sapucēties. Ielūgumā rakstīts: “Mēs aicinām visus turēt balsis gatavībā, jo būs jādzied patriotiskas dziesmas, tāpat paņemiet līdzi tik daudz britu karogu, cik vien varat sadabūt, lai izrādītu savu patriotismu.”
Taču svinētāji tiek arī brīdināti: “Nobeigumā vēlamies atgādināt, ka Vestminstere ir “kontrolēta nedzeršanas zona”, tādēļ iesakām neņemt līdzi alkoholu.” Te gan jāpiebilst, ka dažādu masveida pret un par breksita demonstrāciju laikā alkohols tiek lietots uz nebēdu, siltākā laikā gulšņājot turpat uz zemes, tādēļ jāšaubās, ka brīdinājums tiks ņemts vērā.
Britiem kopumā ir citādas attiecības ar alkoholu, glāze vīna nav nekāds grēks, arī alkohola reklāma masu medijos ir atļauta. Pat parlamenta deputāti nekaunas uzmundrināt sevi ar stiprāku dzērienu jau no paša rīta, kas varētu izskaidrot troksni un emocijas likumdevēju tālākajās rindās.
Plānotas arī lielākas un mazākas breksita svinības citur valstī.
Savukārt proeiropeiskais Londonas mērs visus Londonas eiropiešus aicina uz Sitijas halli, lai saņemtu konsultācijas no imigrācijas juristiem par to, kā pieteikties jaunajam rezidenta statusam. Tiek solīts arī emocionālais atbalsts. “AK atstās ES piektdien, 31. janvārī, taču Londona turpinās būt globāla un eiropeiska pilsēta, atvērta visai pasaulei,” teikts pasākuma mājaslapā. Londonā plānotas vairākas demonstrācijas pret breksitu, cilvēki tiek aicināti pulcēties Temzas krastā plkst. 10.30 vakarā, lai pieprasītu atkalpievienošanos ES.
Tiks izlaista īpaša breksita 50 pensu monēta ar uzrakstu “Miers, bagātība un draudzība ar visām nācijām”. Plānots izlaist arī markas, veltītas īpašajam notikumam.
Nākamgad mainīsies imigrācijas kārtība
Iepriekšējā valdība plānoja ieviest nosacījumu, ka iebraucēji no trešajām valstīm varēs strādāt tikai tad, ja plānotais atalgojums būs vismaz 30 000 sterliņu mārciņu gadā (35 400 EUR). Jāatceras, ka tie ES pilsoņi, kuriem nebūs rezidenta statusa, pēc breksita būs trešo valstu pilsoņi.
Šādas sistēmas mērķis ir atlasīt tos, kuru izglītība un prasmes ir nepieciešamas valstij, taču diemžēl daudzas profesijas, kur vajadzīgi speciālisti, nav tik labi apmaksātas.
Piemēram, medmāsas vai viesmīlības nozares darbinieki. Taču britu valdības pārstāvji jau vairākkārt ir izteikušies, ka dotu priekšroku Austrālijas tipa punktu sistēmai, kas nozīmē, ka tiks ņemtas vērā imigranta prasmes, izglītība, kā arī profesijas pieprasījums, nevis tikai plānotā alga, kas varēs būt krietni zemāka.
Taču jāatgādina vēlreiz – lai šī sistēma AK dzīvojošos tautiešus neskartu, ir jāreģistrējas rezidenta statusam, ko, par laimi, aptuveni divas trešdaļas – 82 700 – jau ir izdarījuši.
UZZIŅA
Kas nemainās?
ES pilsoņi var brīvi ceļot uz AK, un AK pilsoņi var brīvi ceļot uz ES, pārvietošanās brīvība turpinās.
AK joprojām ir daļa no spēkā esošajiem ES tirdzniecības līgumiem, taču varēs sākt sarunas par nākotnes līgumiem.
AK paliek muitas savienībā un vienotajā tirgū, ir jāpakļaujas ES noteikumiem.
Turpinās sadarbība drošības jomā.
AK joprojām jāpakļaujas ES likumiem un ES tiesām.
AK joprojām paliek kopējā Zivsaimniecības politikā, taču pēc breksita automātiskās tiesības zvejot AK ūdeņos beigsies.
