Jaunie imigrācijas noteikumi ir sarežģīti: Vai Latvijā dzīvojoša sieva ar bērniem varēs pārcelties pie AK strādājošā vīra? 12
Ilze Kalve, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) radījusi problēmas ne tikai Eiropas darba meklētājiem un studentiem. Šī gada 1. janvārī, beidzoties brīvai kustībai, Latvijā dzīvojoša sieva ar bērniem vairs nevarēs pārcelties pie AK strādājošā vīra un tur arī palikt, nemaz nerunājot par tālākiem radiem, kam nāksies cītīgi pētīt imigrācijas likumus un kārtot ģimenes vīzu.
Britu institūcijas emigrēt nepalīdz, tādēļ atliek vai nu burties cauri pašam, vai meklēt profesionāļu palīdzību, kas, protams, nav par velti.
Ciemoties pie radiem un draugiem gan drīkst līdz pat 6 mēnešiem gadā bez vīzas un ar noteikumu, ka netiks ne strādāts, ne studēts.
Laulātais pārcelties drīkst – bet ar nosacījumiem
Jaunie imigrācijas noteikumi ir tik sarežģīti, ka pat Londonas juristu birojā “Sterling & Law” strādājošā imigrācijas juriste Daiga Bārzdiņa atzīst, ka kopā ar kolēģiem pagājis labs laiciņš, kamēr izskatījuši un sapratuši 514 lpp. garo britu Iekšlietu ministrijas – Home Office – oktobrī publicēto dokumentu, kam papildus vēl ir vairākus desmitus lapaspušu garš kopsavilkums.
Ir jautājumi, uz kuriem pašiem ierēdņiem atbilžu nav, taču, par laimi, Latvijas pilsoņiem gadījumi lielākoties nav tik sarežģīti, jo tam ģimenes loceklim, kurš aicina pie sevis uz AK, ir rezidenta statuss – settled vai pre-settled –, un tas situāciju padara vienkāršāku.
“Ja eiropietim jau ir rezidenta statuss, tad viņš var paspēt uzaicināt pie sevis ģimenes locekļus, ar kuriem bijušas ģimenes attiecības pagājušā gada 31. decembrī. Ja viņš apprecas, piemēram, 2. janvārī, tad viņš vairs nevar vest sievu uz AK, izmantojot ES regulējumu, jo pēc likuma ir pielīdzināts britam. Tādēļ ir būtisks brīdis, kad sākušās ģimenes attiecības,” skaidro Daiga Bārzdiņa.
Laulība nav obligāta
Ģimenes attiecības britu izpratnē nozīmē ne tikai laulāto, var būt arī neprecēts partneris, taču tad jāpierāda, ka viņi pirms tam divus gadus dzīvojuši kopā.
Tas varētu būt sarežģīti, ņemot vērā, ka abi dzīvojuši dažādās valstīs. «Tad ir jautājums, kā tad eiropietis varēja AK dzīvot un strādāt. Jāpierāda, ka viņš, piemēram, ir braukājis turpu šurpu ļoti bieži, bet tad pārbaudītāji var secināt, ka viņš nemaz nebija rezidents Britānijā.
Savukārt, ja ir runa par eiropieti ar pre-settled statusu, tad, loģiski, viņš varēja atbraukt arī pagājušā gada decembrī un iesniegt pieteikumu uz statusu, un vest pie sevis partneri, ar ko pirms tam Latvijā dzīvojis kopā divus gadus,” skaidro juriste. Nāksies pierādīt ne tikai kopīgu mājsaimniecību, bet romantiskas attiecības ar fotogrāfijām.
Tātad – ir latviešu pāris, kam laulība reģistrēta decembrī, vīrs aizbraucis strādāt uz AK, bet sieva vēl Latvijā. Vai var aicināt sievu pie sevis uz AK? “Jā, viņa var braukt uz AK kā eiropiete bez vīzas un sešus mēnešus dzīvot kā tūriste. Taču imigrācijas likumā teikts – ja viņa AK ierodas kā tūriste, tad, esot AK, viņa nedrīkst iesniegt pieteikumu ģimenes vīzai,” skaidro juriste. “Vislabākais risinājums ir, atrodoties Latvijā, pieteikties ģimenes vīzai (family permit) uz sešiem mēnešiem, un tad, atrodoties jau AK, iesniegt pieteikumu uz pre-settled statusu.”
Bērnus var vest
Bērnus var aicināt pie sevis ar nosacījumu, ka viņi dzimuši līdz 2020. gada 31. decembrim un ir jaunāki par 21 gadu.
Procedūra ir tieši tāda pati kā dzīvesbiedriem – vispirms ģimenes vīza, vēlāk pre-settled statuss. Gan ģimenes vīza, gan pieteikšanās rezidenta statusam ir par brīvu, ja to veic bez speciālista palīdzības.
Ja bērni vecāki par 21 gadu, tad var vest uz AK tikai tad, ja bērni atkarīgi no vecāka. Nepietiks, ka tiek pārskaitītas nelielas summas pēdējos divus mēnešus, britu Iekšlietu ministrija gribēs redzēt vismaz pusgadu. “Tas viss ir dokumentāli jāparāda, neder, ja tētis sūta naudu caur kaut ko, un meita tērē kaut kur.
Vajag bankas konta izdrukas par sešiem mēnešiem, kur redzams, ka tērē komunālo rēķinu nomaksai, ēdienam, transportam, studijām. Ja izņem skaidru naudu, tad jārāda čeki. Ja meita strādā, tad jāpierāda, ka ar algu bez vecāka palīdzības izdzīvošanai nepietiek.”
Vecāki, māsas, brāļi, tantes…
Ja plānots vecākus vest pie sevis līdz 30. jūnijam, tad tas nav sarežģīti. Jāpierāda radniecība, kam vajadzētu būt viegli izdarāmam ar dzimšanas apliecības palīdzību, un, ja mainījušies uzvārdi, tad noderēs arī laulības apliecība.
Vispirms vecākiem jāpiesakās ģimenes vīzai, tad, esot jau AK, pre-settled statusam. Taču šāda kārtība iespējama tikai līdz 30. jūnijam. Juriste skaidro: “No 1. jūlija prasīs pierādīt, ka vecāki ir finansiāli atkarīgi no bērna, vai nu pensija maza, vai alga, un nevar izdzīvot bez bērnu palīdzības.”
Pēc tāda paša principa var aicināt arī mazbērnus, mazmazbērnus, vecvecākus. Taču uz brāļiem, māsām, brālēniem, māsīcām, tantēm tiek attiecināti skarbie britu imigrācijas likumi, viņus iespējams atvest tikai kā “atkarīgu pieaugušo radinieku”.
Juriste brīdina, ka ceļš būs ilgs, sarežģīts un dārgs.
“Vīza vien maksā ap 3500 mārciņām (3892 EUR), turklāt 99% gadījumu atsaka, bet mēs ejam uz tiesu un lielākoties vinnējam! Jāpierāda, ka radiniekam valstī, kur viņš dzīvo, nav neviena, kas varētu uzmanīt, nav ne pansionāta, ne radu, ne kaimiņu. Pieskatīt var tikai AK dzīvojošais eiropietis.” Jārēķinās, ka jāmaksā būs ne tikai par vīzu, bet arī par advokātiem un tiesu. Izmaksas var sasniegt 7000 līdz 10 000 mārciņu (7785–11 122 EUR).
Ja apprecas tagad?
Bārzdiņa: “Pieņemsim, ir eiropietis ar settled statusu. Ja attiecības sākušās šogad pēc 1. janvāra, tad sievu var atvest tikai pēc britu imigrācijas likumiem. Tas ir, gadā jāpelna 18 600 sterliņu mārciņu (20 688 EUR) vai arī pēdējo pusgadu jābūt iekrājumiem bankā vismaz 62 500 (69 516 EUR).
Ja alga nesasniedz 18 600, tad daļu var kompensēt ar ietaupījumiem, Home Office veic diezgan sarežģītu kalkulāciju. Jāparāda, ka sieva zina angļu valodu A1 līmenī. Ja tiek vesti bērni, tad algai vai iekrājumiem jābūt vēl lielākiem. Vīza maksās ap 1500 (1668 EUR), vēl jāmaksā par veselības apdrošināšanu nedaudz virs 1000 (virs 1112 EUR). Studentiem vispār nereāli atvest, jo ne viņi pelna tik daudz, ne viņiem ir ietaupījumi.”
Vēl eiropietim jāpierāda, ka ir sava dzīvesvieta un nedzīvo trīs vienā istabiņā, ka ir gana līdzekļu, lai sievas atvešana nenovestu pie pabalstu prasīšanas. Vīza tiek dota tikai uz divarpus gadiem, pēc tam jāpagarina un jāmaksā atkal. Pēc pieciem gadiem var pieteikties pastāvīgā rezidenta statusam.
Tieši tāda imigrācijas kārtība ir pastāvējusi visu laiku. ES pilsoņi līdz breksitam bija privileģētā stāvoklī un varēja brīvi ievest ne tikai savus dzīvesbiedrus no citām valstīm, bet arī attālus radus. Nu tam pielikts punkts.
UZZIŅA
Kur uzzināt par iebraukšanas atļaujām ģimenei
AK oficiālā mājaslapā (angļu val.): https://www.gov.uk/family-permit/eu-settlement-scheme-family-permit
Latvijas vēstniecības mājaslapā: https://www.mfa.gov.lv/london/konsulara-informacija/imigracijas-tiesibas-pec-brexit#ierasanas-pec-2020-31-dec
Daigas Bārzdiņas konts ar informāciju par imigrāciju (angļu un krievu val.): https://www.instagram.com/lawyer.london/
Avots: “Latvijas Avīze”
