Saļodzījies EK priekšsēža Junkera krēsls 10
Berlīne vairojot spiedienu, lai panāktu Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera atkāpšanos, ziņo britu laikraksts “The Sunday Times”.
Junkers – grēkāzis par breksitu?
Avīze raksta, ka Vācijas kanclere Angela Merkele esot neapmierināta, kā Junkers pārraudzījis situāciju pirms Apvienotās Karalistes balsojuma referendumā par izstāšanos no ES, kā arī viņa vēlmi vadīt sarunas par Britānijas izstāšanos. Merkeles ieskatā, Junkera reakcija uz breksitu esot bijusi “ļoti graujoša”, turklāt, viņasprāt, Junkers pats esot kļuvis par “problēmas daļu”. Junkers esot “ļauni priecājies” par Britānijas izstāšanos no ES un nodēvējis to kā iespēju veicināt lielāku ES integrāciju. “Junkers ir atkārtoti darbojies pret ES kopējām interesēm un viņa reakcija uz Britānijas referenduma iznākumu bija ļoti graujoša,” raksta “ST”, atsaucoties uz ministru Merkeles valdībā. “Šis nav laiks strīdiem starp dažādām iestādēm,” teica informācijas avots, norādot uz neveselīgo konkurenci starp Eiropas Komisiju un Eiropadomi, “taču spiediens pret Junkeru, lai panāktu viņa atkāpšanos, varētu tikai pieaugt.” Merkele varētu censties panākt federālās Eiropas veidošanas aizstāvja Junkera atkāpšanos “nākamā gada laikā”, piebilst britu avīze “The Telegraph”.
Vācijas kanclere esot vīlusies EK prezidenta vadības prasmē izšķirīgā brīdī, kad Eiropai jālemj, vai izmantot breksita sarunas kā stimulu ES integrācijas padziļināšanai vai ieņemt pragmatiskāku nostāju pret Britāniju, kad tā tuvojas izstāšanās durvīm. Junkera pastāvīgie saucieni “vairāk Eiropas” ir atsvešinājuši vairākas dalībvalstis, tajā skaitā Poliju, Ungāriju un Čehiju, kas par breksitu daļēji vaino Junkeru. Vēl pirms Junkers tika iecelts par Eiropas Komisijas priekšsēdi – pret britu premjera Deivida Kemerona vēlmi –, tika paustas bažas par Junkera noslieci uz alkohola lietošanu, ko viņa biroja darbinieki noraidīja kā “nomelnošanas kampaņu”.
Vairāki laikraksti, tajā skaitā “The Telegraph”, ziņoja par amatpersonu bažām par Junkera “konjaka brokastīm” un stiprināšanos ar krietnām devām vīna un brendija garo sarunu laikā. Junkers esot bijis dzērumā ES samitā Rīgā 2015. gada maijā, kas redzams videoierakstā, viņam sveicot Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu kā “diktatoru” un pa jokam iepliķējot viņu uz vaiga, apmulsušajam Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam noskatoties.
Šoible uzdod pragmatisku toni
Pēc 23. jūnija britu referenduma Čehijas un Polijas ārlietu ministri ir publiski aicinājuši Junkeru atkāpties. Sākotnēji EK amatpersonas nepievērsa lielu uzmanību šiem aicinājumiem, taču Berlīnes paustā neapmierinātība ir daudz nopietnāks drauds Junkera amatam, atzīmē “The Telegraph”. “Ir kopējs viedoklis, ka sarunas (par breksita noteikumiem) vajadzētu vadīt Eiropas Padomei, tas ir, 27 dalībvalstu galvām, bet ne Eiropas Komisijai, eirokrātiem un ES “teologiem” Briselē,” “The Telegraph” citē avotu britu diplomātu aprindās. Kancleres Merkeles tikšanās pagājušajā nedēļā Berlīnē ar Francijas un Itālijas vadītājiem bez Junkera klātbūtnes liecina, ka cīņa par breksita sarunu pārraudzīšanu ir pamatā izšķirta. EK ir atteikusies konkurēt ar Eiropadomi par “galvenā sarunveža” lomu. Merkeles vēršanās pret Junkeru ataino augošo plaisu Eiropā starp EK priekšsēdi un Francijas un Beļģijas vadītājiem, kas grib “vairāk Eiropas” pēc breksita, un Vācijas kancleri un viņas valdības ietekmīgo finanšu ministru Volfgangu Šoibli, kurš uzskata eirokrātu aicinājumu par “traku”. ES pēc šoka, ko izraisījis Apvienotās Karalistes vēlētāju lēmums par izstāšanos no bloka, ir jānoliek pie malas savas ambiciozās vīzijas un strauji jāķeras pie akūtāko problēmu risināšanas, lai atgūtu sabiedrības uzticēšanos, brīdina Šoible. Viņaprāt, tagad nevajadzētu diskutēt par grozījumiem ES līgumā vai institucionālajām reformām, bet gan raiti un pragmatiski risināt tādus jautājumus kā kopīgā enerģētikas politika, jauniešu arodapmācība un aizsardzības iepirkumu saskaņošana. “Politiskas spriedelēšanas laiks Eiropā ir pagājis. Mums jārīkojas bez garām runām un jāpierāda cilvēkiem, ka Eiropa spēj kaut ko mainīt,” viņš uzsvēris.
Bažījoties, ka Francijas un Itālijas aicinājumi uz dziļāku integrāciju varētu novest pie tā, ka galu galā Vācijai nāktos maksāt rēķinus par Francijas un ES dienvidvalstu ekonomikas mazspēju, Berlīne grib dot Britānijai laiku izstāšanās sarunu vešanai. Vienlaikus Vācija veido aliansi ar Poliju un citām Austrumeiropas un Baltijas valstīm, lai atvairītu mudinājumus “vairāk Eiropas”, kas izskan Francijā, Itālijā un Beļģijā. Pirmos secinājumus, vai 27 ES valstis spēj vienoties par kopīgu nostāju pret Britāniju, varēs izdarīt pēc tikšanās 16. septembrī Bratislavā, ES prezidējošās valsts Slovākijas galvaspilsētā. Avots vācu diplomātu aprindās izteicies, ka Vācija paredz kādu “asociētas dalības” veidu Apvienotajai Karalistei, taču izslēdzot kompromisu būtiskajā jautājumā par to, vai Britānijai būtu pieeja kopējam tirgus, ja tā nepiekrīt brīvai cilvēku plūsmai.
