Breksita katls vārās: Londona konfliktē ar Briseli 2
Lai gan pēc dažiem mēnešiem jābūt skaidrībai par pamatnostādnēm līguma projektā par Britānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, kas paredzēta nākamā gada 29. martā, breksita sarunās vēl ir daudz nesaskaņotu jautājumu.
Londona konfliktē ar Briseli
ES pārmet britu sarunvedējiem vēlmi saglabāt vienotā tirgus un pat muitas savienības priekšrocības arī pēc izstāšanās no ES. Britu mediji atzīst, ka Apvienotās Karalistes sabiedrība divus gadus pēc referenduma, kurā briti ar nelielu vairākumu (52% pret 48%) nobalsoja par izstāšanos no ES, ir sašķelta. Britānijas premjerministre un Konservatīvo partijas līdere Terēze Meja apgalvo, ka viņas uzdevums ir izpildīt vēlētāju vairākuma gribu un panākt valsts izstāšanos no ES. Premjeres uzdevumu sarežģī nevienprātība pašas partijā par breksita noteikumiem un sabiedriskās kustības aktivizēšanās par dalības saglabāšanu ES. “Labāk nekāds līgums (par izstāšanos) nekā slikts līgums,” viņa apņēmīgi paziņojusi. Analītiķi atzīmē, ka Mejas kabinetā ir vairāki ministri, kas tīko pēc premjera amata, tāpēc viņai jācīnās divās frontēs – gan Londonā, gan Briselē. Amatpersonas, kas informētas par valdības plānu nākotnes attiecībām ar ES, secinājušas, ka tas būtiski atšķiras no breksita piekritēju sākotnēji atbalstītā Kanādas un ES attiecību regulējuma. Breksita atbalstītāji ir sadusmoti, ka Apvienotās Karalistes likumi arī pēc izstāšanās paliks tuvi ES likumiem. Asākie strīdi, kas sašķēluši Mejas kabinetu, izvērsušies par muitas attiecībām, kādas Britānija gribētu uzturēt ar ES nākotnē. Brisele noraida Londonas vēlmi saglabāt muitas attiecības līdzšinējā veidā, un breksita sarunas ir gandrīz apstājušās. Ja izrāviens netiek panākts tuvākajos mēnešos, Britānija var palikt bez vienošanās par izstāšanās noteikumiem, atzīst izdevums “Politico”. Vēl pirms mēneša ārlietu ministrs Boriss Džonsons publiski izsmēja premjerministres Mejas priekšlikumu par “muitas partnerības” saglabāšanu ar ES. Viņaprāt, tas nozīmētu, ka Apvienotā Karaliste ievāc muitas maksu ES labā, lai izvairītos no robežkontroles atjaunošanas uz Ziemeļīrijas un Īrijas robežas. Parlamentā virkne konservatīvo deputātu sākotnēji piedraudēja premjerei ar partijas vadības nomaiņu, taču pirms nedēļas piekrita, ka Britānija saglabā muitas partnerību ar ES arī pēc pārejas posma 2021. gadā, ja netiek panākta cita vienošanās. Apvienotās Karalistes un ES breksita vienošanās jāapstiprina gan britu parlamentā, gan Eiroparlamentā, un saglabājas varbūtība, ka dokuments, kura galīgais variants vēl nav izstrādāts, tiek izbalsots.
Ko paredz “Norvēģijas modelis”
Pēdējās nedēļās Britānijas sabiedrībā un politiskajās aprindās pieaugusi pragmatiska nostāja, aicinot breksita piekritējus atzīt, ka, lai arī referendumā vairākums nobalsoja par izstāšanos no ES, ievērojams skaits bija citās domās, un balsojumā parlamentā varētu tikt noraidīta breksita vienošanās, kas paredz visu saišu saraušanu ar ES.
“Mēs nevaram izmest labo, cenšoties panākt pilnību,” atzinis valdošās Konservatīvo partijas likumdevējs Endrū Persijs, kurš pats atbalsta breksitu. Viņaprāt, “elastīgāks risinājums muitas procedūrām nekādi nebūtu uzskatāms par breksita nodevību”, brīdinot savus partijas biedrus, ka breksita vienošanās nepanākšana varētu novest pie valdības krišanas un vairot neziņu par nākotni.
Nākamajā nedēļā Britānijas parlamentā paredzēts balsojums par labojumu valdības sagatavotajā likumprojektā par izstāšanos no ES, kur atbalstīta Apvienotās Karalistes palikšana Eiropas ekonomiskajā zonā (EEZ) līdz ar Norvēģiju. Norvēģijas premjerministre Errna Solberga, kura tieši šajās dienās apmeklē Briseli un Londonu, paziņojusi, ka “Norvēģijas modelis”, uz kuru kā paraugu mēdz atsaukties “mīkstā breksita” atbalstītāji, paredz ne tikai dalību vienotajā tirgū, bet arī četru ES brīvību, tajā skaitā pārvietošanās, ievērošanu, taču nedod Norvēģijai iespēju ietekmēt ES lēmumus. “Tad man jājautā (britiem), kāpēc jums būtu jāpamet ES, ja jūs pieņemat šādus noteikumus?” Stingrā breksita atbalstītāji uzskata, ka Apvienotajai Karalistei nebūs iespējams noslēgt brīvās tirdzniecības līgumus ar citām valstīm, ja tā paliks ES noteikumu ietvaros.
