Brazīlijas prezidents Bolsonaro stājas amatā 0
Jaungada pirmajā dienā Brazīlijas prezidenta amatā stājās galēji labējais politiķis Žairs Bolsonaro, kurš inaugurācijas runā solīja “veidot sabiedrību bez diskriminācijas vai dalījuma un atbrīvot nāciju no sociālisma un politiskā korektuma, iznīdēt korupciju, noziedzību un ekonomisko nesaimnieciskumu”.
Vai kapteinis spēs īstenot solījumus?
Bolsonaro, bijušais armijas virsnieks, kurš atvaļinājās kapteiņa pakāpē, agrāk atklāti paudis apbrīnu par militāro diktatūru, kas valdīja Brazīlijā no 1964. līdz 1985. gadam. Vairāki no Bolsonaro kabineta ministriem ir bijušie armijas virsnieki, no kuriem daudzi mācījušies militārajā akadēmijā kopā ar pašreizējo prezidentu.
Pēc stāšanās prezidenta amatā viņš kļuvis piesardzīgāks savos izteikumos, solot ievērot demokrātiskās normas, jo viņa nesavaldīgie uzbrukumi medijiem un politiskajiem pretiniekiem kampaņas laikā ir radījuši bažas sabiedrībā, atzīmē aģentūra “Reuters”.
Investori cer, ka Bolsonaro atbalsts tirgus ekonomikai atveseļos Brazīlijas ekonomiku, kas ir astotā lielākā pasaulē. Vides aktīvisti un cilvēktiesību aizstāvji bažījas, ka prezidents varētu atcelt ierobežojumus saimnieciskajai darbībai Amazones baseina tropu mežos un mazināt ieroču aprites kontroli valstī, kur notiek visvairāk slepkavību pasaulē. Prezidents lika saprast, ka varētu tikt atviegloti ieroču nēsāšanas noteikumi, jo “labam pilsonim jābūt metodēm, lai aizstāvētu sevi”.
Parlamentā var izvērsties vētrainas debates par ieroču kontroli, jo pat konservatīvie likumdevēji uzskata, ka ieroču tirdzniecība ir jāierobežo. Kampaņas laikā Bolsonaro ierosināja, ka policistiem varētu tikt dota atļauja nogalināt likumpārkāpējus uz vietas. Šis priekšlikums izraisījis dziļas bažas sabiedrībā, jo Brazīlijas policijai ir ļoti slikta slava kā brutālai un vardarbīgai.
Ilggadējo parlamenta deputātu, kurš darbojās politikas otrajā plānā, masu neapmierinātība ar tradicionālo politisko partiju korumpētību un mazspēju uznesa varas virsotnē. Uzvarējis prezidenta vēlēšanās oktobrī, Bolsonaro kļuva par pirmo labējas ievirzes valsts galvu kopš militārās diktatūras laika. Vēlētāji sodīja tradicionālās partijas, kas iestigušas korupcijas skandālos.
Bolsonaro piekritēji ar nepacietību gaida, ka viņu atbalstītais kandidāts, ko viņi pagodinoši dēvē par “kapteini”, sāks nekavējoties īstenot solījumus apkarot korupciju un organizēto noziedzību, kā arī atveseļot ekonomiku, kas iegrimusi dziļā krīzē.
Bolsonaro mēģina iekāpt Trampa kurpēs
Prezidents, kurš deva amata zvērestu Kongresa abu palātu kopīgā sēdē, aicināja likumdevējus palīdzēt viņam “atbrīvot nāciju no korupcijas, noziedzības, ekonomiskas bezatbildības un ideoloģiskas pakļaušanās sloga”. Ekonomikas jomā jaunais prezidents solīja atvērt ārzemju tirgus, īstenot reformas budžeta iztrūkuma mazināšanai, stabilizēt valsts finanses un “atvieglot valdības birokrātisko mašinēriju”.
Valsts finanses paredzēts stabilizēt, privatizējot valsts firmas un reformējot dārgo sociālās aprūpes sistēmu. Eksperti par nopietnāko pārbaudījumu Bolsonaro reformu plānam uzskata pensiju sistēmas reformu, jo viņam pagaidām nav pietiekama atbalsta parlamentā, lai panāktu politiskos kompromisus, kas tradicionāli palīdzējuši Brazīlijas prezidentiem pārvaldīt valsti ar 210 miljoniem iedzīvotāju.
Starptautiskajos sakaros Bolsonaro paredzējis atvirzīties no jaunattīstības valstīm un tuvināties rietumvalstīm, īpaši ASV, ko Brazīlijas prezidenta inaugurācijas ceremonijā pārstāvēja ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo. ASV prezidents Donalds Tramps sveica Bolsonaro ar tvitera vēstījumu: “ASV ir ar jums.”
Bolsonaro paziņojis, ka drīzāk gribētu mirušu dēlu nekā geju. Bolsonaro ir solījis sekot Trampa piemēram un atsaukt Brazīlijas dalību Parīzes klimata nolīgumā. Plāni celt hidroelektrostacijas un izvērst naftas ieguvi Amazones baseinā, kur dramatiski samazinās tropu mežu platības, nopietni satraukuši vides aizstāvjus un valsts pamatiedzīvotājus.
Par diplomātiskā virziena maiņu liecina Bolsonaro plāns pārcelt Brazīlijas vēstniecību Izraēlā no Telavivas uz Jeruzalemi, pārtraucot Brazīlijas tradicionālo atbalstu divu valstu risinājumam Izraēlas un palestīniešu konfliktā.