Brazīlijas nostāja Krievijas izraisītajā karā pret Ukrainu rada bažas 13
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kad Brazīlijas kreisais politiķis Lula da Silva prezidenta vēlēšanās pagājušajā gadā uzvarēja par “tropisko Trampu” dēvēto Žairu Bolsonaro, Eiropas Savienības valstu vadītāji neslēpa savu gandarījumu. Atšķirībā no galēji labējā Bolsonaro Lula da Silva solīja aizsargāt cilvēktiesības, valsts demokrātiskās institūcijas un par “planētas plaušām” dēvētos Amazones tropu mežus.
Prezidents Lula atkārto Kremļa retoriku
Pirms pusgada Eiropas politiķi jūsmīgi sveica Brazīlijas prezidenta vēlēšanās uzvarējušo Lulu da Silvu, taču viņiem drīz nācās vilties, jo Lula naidīgi izteicās par Ukrainas pretdarbību Krievijas agresijai, atkārtojot Kremļa retoriku un mudinot Eiropu un ASV pārtraukt militāro un ekonomisko palīdzību Ukrainai.
Ukrainas valdība oficiāli uzaicinājusi Brazīlijas prezidentu Lulu da Silvu apmeklēt Ukrainu, lai “saprastu Krievijas agresijas īstenos iemeslus un tās būtību”, paziņojis Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis Oļegs Nikolenko.
“Pieeja, kas nostāda upuri un agresoru vienā līmenī, apsūdzot valstis, kas palīdz Ukrainai aizstāvēt sevi pret nāvējošu agresiju, kara veicināšanā, nav savienojama ar lietu reālo stāvokli,” viņš teica.
Briselē un citās ES galvaspilsētās loloja cerības, ka šogad varētu tikt parakstīta tirdzniecības vienošanās ar Dienvidamerikas valstu “Mercosur” bloku, uz abpusības pamatiem piešķirot Brazīlijai, Argentīnai, Urugvajai un Paragvajai pieeju ES tirgum un tādējādi mazinot ES atkarību no Ķīnas tirgus.
Tagad ES diplomāti ir nobažījušies par Brazīlijas nostāju Krievijas izraisītajā karā pret Ukrainu, kas ilgst jau 14 mēnešus, kā arī par Brazīlijas doto solījumu nepildīšanu klimata un vides aizsardzības jomā. Konfidenciālā ziņojumā teikts, ka ES ārlietu ministri skeptiski vērtē izredzes panākt vienošanos ar “Mercosur” Ārlietu padomes kārtējā apspriedē nākamajā nedēļā, atzīst izdevums “Politico”. Vienošanās panākšana ar “Mercosur” grupas valstīm ir ļoti svarīgs punkts ES plānā paplašināt sakaru tīklu ar sabiedrotajiem pēc Krievijas barbariskā iebrukuma Ukrainā. “Virzīšanās uz priekšu ES – “Mercosur” vienošanās sagatavošanā paliek kā ļoti svarīgs uzdevums,” teikts dokumentā, “taču ES arī jāpalielina ieguldījumi enerģētikā un digitālajā jomā.”
Brazīlija ir ekonomiski atkarīga no Ķīnas
Vācijas kanclers Olafs Šolcs uzsvēris taisnīgāka tirdzniecības modeļa ieviešanu sadarbībā ar “Mercosur” valstīm, ES valstīm iepērkot pārstrādātos minerālus no partneriem Dienvidamerikā bateriju un elektroauto ražošanai. Šāda pieeja atšķirtos no Ķīnas metodes, kas importē izejvielas un retzemju metālus no ārvalstīm, lai pārstrādātu tos Ķīnā un tad eksportētu uz citām valstīm. ES ekspertu sagatavotajā dokumentā atzīts, ka ES firmu un Ķīnas uzņēmumu konkurence trešo valstu tirgos ir ļoti asa.
Ķīna ir Brazīlijas lielākais tirdzniecības partneris. Pekina ieguldījusi miljardus Brazīlijas enerģētikas tīklā un lauksaimniecības jomā. Pagājušajā nedēļā apmeklējot Ķīnu, prezidents Lula apsūdzēja ASV kara liesmu uzpūšanā Ukrainā un paziņoja, ka viņš gatavojas atteikties no dolāriem un pāriet uz juaņām tirdzniecībā ar Ķīnu. Analītiķi uzskata, ka tas liecina par Ķīnas dominējošo ietekmi attiecībās ar Brazīliju. Vizītē Ķīnā Brazīlijas prezidents Lula da Silva parakstīja vairāk nekā 15 sadarbības līgumu.
Ja prezidenta Lulas mērķis bija pozicionēt Brazīliju kā neitrālu valsti, kā to cenšas darīt Indijas premjerministrs Narendra Modi, tad viņa vizīte nebija veiksmīga, jo kļuva skaidrs, kas ir noteicējs Brazīlijas un Ķīnas divpusējās attiecībās, atzīmē Spānijas laikraksts “El País”. Agrāk arī prezidents Lula bija centies uzdot savu valsti kā vidutāju, taču viņa nesenie komentāri par Krieviju un Ķīnu liecina par skaidru virzību uz Pekinas pusi projām no neitralitātes. Analītiķu ieskatā, prezidenta Lulas izteikumi neliecina par Brazīlijas kā reģionālas lielvalsts spēku, bet drīzāk par tās milzīgo ekonomisko atkarību no Ķīnas.
Spānija aktivizē diplomātiju Latīņamerikā
19. aprīlī ES galvenais sarunvedējs tirdzniecības sarunās ar “Mercosur” bloku Ruperts Šlegelmilhs devās uz Buenosairesu, lai mēģinātu aktivizēt sarunas par tirdzniecības līguma noslēgšanu. Tas liecina, ka pēc 20 gadus ilgušajām sarunām Eiropa ir secinājusi, ka šobrīd varbūt ir pēdējā iespēja panākt vienošanos par ciešāku aliansi ar Dienvidamerikas lielākajām ekonomikām. 25. aprīlī Brazīlijas prezidents Lula da Silva paredzējis ierasties Madridē, lai tiktos ar Spānijas premjerministru Pedro Sančesu.
Spānija ir viena no ES lielākajām ieguldītājām Brazīlijā un no 1. jūlija uz pusgadu pārņems ES rotējošo prezidentūru. Spānijas premjers Sančess paziņojis, ka viena no Spānijas prioritātēm ES prezidentūras laikā būs politisko un ekonomisko sakaru stiprināšana ar Latīņamerikas valstīm.
