Braže ES Ārlietu padomē aicina ātri pieņemt sankcijas pret Baltkrieviju un saskaņot nākamo sankciju pakotni pret Krieviju 41
Ālietu ministre Baiba Braže (JV), piedaloties Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē, aicināja ātri pieņemt sankcijas pret Baltkrieviju un saskaņot nākamo sankciju pakotni pret Krieviju, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā.
Padomē ES ārlietu ministri pieņēma lēmumus par sankciju pret Krieviju stiprināšanu, kā arī diskutēja par turpmāko atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju, situāciju Tuvajos Austrumos, Rietumbalkānos, Gruzijā, kā arī Lielo ezeru reģionā.
Braže skaidroja, ka panākts būtisks progress Krievijas spēju ierobežošanā, ko nodrošina palielināta militārā un cita palīdzības Ukrainai, kā arī pirmdien apstiprinātā ES sankciju 14. pakotne pret Krieviju un konfiscēto Krievijas līdzekļu peļņas novirzīšana bruņojuma iepirkumiem Ukrainai. Sankciju pakotnē ietverti būtiski lēmumi, tostarp mangāna rūdas eksporta un tranzīta liegumi uz Krieviju un vēršanās pret Krievijas “ēnu flotes” kuģiem.
“Jaunā sankciju kārta pret Krieviju ir visas ES drošības interesēs,” uzsvēra ārlietu ministre. Vienlaikus viņa aicināja neapstāties un turpināt darbu Krieviju ierobežojošu pasākumu izstrādē, tostarp vēršoties pret hibrīduzbrukumiem un uzsākot darbu jau pie nākamās sankciju kārtas.
Ministre īpaši uzsvēra, ka “nekavējoties jāstiprina sankcijas pret Baltkrieviju, lai caur šo valsti nevarētu notikt Krievijai noteikto sankciju apiešana”. Atskatoties uz Šveicē notikušo Ukrainas miera samitu, Latvijas ārlietu ministre aicināja panākt globālu politisko vēlmi atbalstīt Ukrainas miera plānu.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, atklājot ministru diskusiju, uzsvēra, ka atbalsts Ukrainai joprojām ir izšķirošs. Tādējādi ES ārlietu ministri diskutēja par Krievijas iesaldēto aktīvu virspeļņas novirzīšanu Ukrainas militāro spēju stiprināšanai un infrastruktūras atjaunošanai. Tāpat ministri uzsvēra nepieciešamību jau tuvākajā laikā vienoties par ES saistību dokumentu Ukrainas atbalstam. Ministre Baiba Braže pauda gandarījumu, ka arvien vairāk ES dalībvalstu atbalsta Ukrainas uzbrukumus militāriem mērķiem Krievijas teritorijā.
ES ārlietu padome pārrunāja situācijas attīstību Tuvajos Austrumos, un it īpaši nepieciešamību rast ilgtermiņa risinājumu un novērst smago humāno krīzi.
Ministri turpināja 27.maija ES ārlietu ministru diskusiju par turpmāko dialogu ar Gruziju. Baiba Braže uzsvēra, ka “likuma par ārvalstu ietekmes caurskatāmību pieņemšana un vēršanās pret pilsonisko sabiedrību attālina Gruziju no tās mērķa iestāties ES un nav savietojama ar ES kandidātvalsts statusu. Šobrīd īpaši svarīgs ir ES atbalsts Gruzijas pilsoniskajai sabiedrībai. Gruzijas valdības tālākie soļi būs noteicoši turpmākajā dialogā ar ES”.
Dalībvalstis pauda interesi stiprināt dialogu ar Rietumbalkānu reģionu, kuram ir nozīmīga loma Eiropas drošības un stabilitātes nodrošināšanā, tostarp nelegālās migrācijas novēršanā.
LETA jau ziņoja, ka pirmdien Luksemburgā Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē ES dalībvalstis beidzot apstiprināja 14.sankciju pakotni pret Krieviju, mikroblogošanas vietnē “X” informē ārlietu ministre Baiba Braže (JV).
14.sankciju pakotnē paredzēta vēršanās pret Krievijas “ēnu flotes” kuģiem, kas, kā skaidro Braže, ir būtiski, lai mazinātu Krievijas ienākumus, kā arī jūras un vides aizsardzībai.
Šajā pakotnē noteikts mangāna rūdas eksporta un tranzīta liegums uz Krieviju, Krievijas izcelsmes sašķidrinātās gāzes (LNG) pārkraušanas ierobežojumi ES ostās.
Tāpat noteikts liegums ES kompānijām izmantot norēķinu SPFS sistēmu jeb Krievijas SWIFT analogu un saņemt Krievijas finansējumu dažādām ES organizācijām – medijiem, NVO un politiskajām partijām.
14.sankciju pakotnē noteiktas vairāk nekā 100 jaunas individuālas sankcijas, apraides liegums četriem propagandas kanāliem – “Voice of Europe”, “RIA Novosti”, “Izvestija”, “Rossiiskaja Gazeta”, ko pieņēma jau 17.maijā.
Ir noteikts liegums reģistrēt ES intelektuālā īpašuma tiesības Krievijas fiziskām un juridiskām personām.
ES kompānijām ir pienākums pārliecināties, ka to filiāles trešajās valstīs ievēro ES sankcijas.
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, apstiprinātie tiesību akti stāsies spēkā, kad tos publiskos ES “Oficiālajā Vēstnesī”, kas plānots šodien pēcpusdienā.
LETA jau rakstīja, ka ES piektdien, 14.jūnijā, nesaskaņoja 14.sankciju paketi pret Krieviju Vācijas iebildumu dēļ, paziņoja ES diplomāti. Vācija aizkavēja šo sankciju pieņemšanu, bažījoties par to ietekmi uz savu rūpniecību un mazajiem uzņēmumiem.
ES valstu amatpersonas vairāk nekā mēnesi apsprieda šo paketi, kas ietver aizliegumu sūtīt Krievijas LNG caur ES ostām un plānu noteikt ES operatoru atbildību par sankciju pārkāpumiem, kurus izdarījuši to meitasuzņēmumi vai partneri trešajās valstīs.
ES valstu vēstniekiem piektdienas vakarā vajadzēja apspriest un saskaņot šo sankciju paketi, tomēr sankciju temats pēdējā brīdī tika noņemts no sanāksmes darba kārtības.
ES diplomāti paziņoja, ka Vācija bija paudusi bažas par šo sankciju ietekmi uz savu rūpniecību un mazajiem uzņēmumiem. Berlīne uzskata, ka Vācijas mazie uzņēmumi cietīs, ja sankcijas tiks attiecinātas uz produkciju, kas nav divējādi izmantojama, piemēram, uz ķimikālijām vai metālapstrādes aprīkojumu.
Saskaņā ar šo sankciju paketi ES arī aizliegtu apmeklēt savas ostas kuģiem, kas veicinājuši Krievijas militārās darbības. Tas varētu ietvert tādu preču transportēšanu, kas nodrošina ievērojamus ienākumus Krievijai, aizsardzības un drošības jomā izmantojamu preču vai tehnoloģiju transportēšanu, vai degvielas transportēšanu ārpus G7 cenu ierobežojuma sistēmas.
