Brauksi pa pagalmu un pa pļavu – maksā! 12
Finanšu ministrija esot pārprasta un garāžā nīkstošam vai pagalmā ziemas guļā atstātam auto apdrošināšana joprojām nebūs vajadzīga. Ja vien neizdomājat neapdrošināto auto tomēr izkustināt.
Sašutuma vētru sabiedrībā radījuši valdībā otrdien atbalstītie grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā, kas paredz, ka obligātā civiltiesiskā transporta apdrošināšana (OCTA) būs jāiegādājas arī tiem transportlīdzekļiem, kurus neizmanto ceļu satiksmē. “Obligātā OCTA ir nepieciešama nevis transportlīdzekļiem, kas laika apstākļu dēļ ziemā nolikti garāžā, bet gan tehnikai, kuru izmanto darbam slēgtās teritorijās, pagalmos, pļavās, tīrumos, mežos. Piemēram, lauksaimniecības tehnika, piekabes u. c. transportlīdzekļi,” skaidro Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.
“Ļoti bieži dzirdam argumentu, ka, piemēram, specializētā lauksaimniecības tehnika praktiski uz koplietošanas ceļiem neizbrauc un tiek izmantota vienīgi lauku darbos. Tomēr arī lauku darbos vai pārvietojoties pa piemājas pagalmu, iespējams nodarīt bojājumus trešās personas mantai, vai vēl ļaunāk – cilvēkiem,” piebilst LTAB vadītājs.
Ir jāsaprot atšķirība starp stāvošu un braucošu auto. “Ja jūsu neapdrošinātajā auto, kas būs novietots stāvlaukumā, ietrieksies cita mašīna, vainīgs negadījumā būs tas, kurš negadījumu izraisījis, nevis jūs, un līdz ar to zaudējumus segs viņa apdrošinātājs un naudu jūs saņemsiet. Pat ja automašīna nebūs apdrošināta, jo tad, ja vien auto novietots pareizi un nekustas, jūs nevarat būt vainīgs negadījumā. Vienīgais izņēmums – ja neapdrošinātais auto būs novietots, piemēram, uz autoceļa A1. Šajā gadījumā arī jūs tiksiet uzskatīts par vainīgu un zaudējumu atlīdzību, visticamāk, saņemsiet nepilnā apmērā,” norāda LTAB pārstāvis Gints Lazdiņš. Šādu kārtību paredz OCTA likuma 18. pants.
Policija nekontrolēs, paļausies uz godaprātu
OCTA transportlīdzekļiem, kurus neizmanto ceļu satiksmē, izdomājusi nevis Latvijas Finanšu ministrija, bet gan Eiropas Savienības tiesa, ņemot vērā spriedumu lietā starp Damjanu Vnuku un Slovēnijas apdrošinātāju “Zavarovalnica Triglav”. Pirms 10 gadiem Slovēnijā Vnuku fermā notrieca traktors, taču apdrošinātājs atteicās cietušajam izmaksāt kompensāciju, atrodot likumā caurumu – traktors bija apdrošināts tikai gadījumiem, kad to lieto kā transportlīdzekli uz koplietošanas ceļiem, nevis kad tas pilda savus tiešos pienākumus, piemēram, velk piekabi pa privātu teritoriju, mežu u. c. ES tiesa lēma, ka ikviens transportlīdzeklis jāapdrošina “pēc pilnas programmas”, lai līdzīgu negadījuma dēļ atkārtoti nerastos pārpratumi. Nu šis lēmums nonācis arī līdz Latvijai un citām ES valstīm.
Neesot jāuztraucas arī par to, ka apdrošinātāji vai policisti sāks reidus viensētās vai mežos – kā norādīja gan LTAB, gan policijā, netikšot kontrolēts, vai laukā arklu velkošais traktors būs apdrošināts. Policija paļaujoties uz īpašnieku godaprātu, ka viņi savu tehniku apdrošinās. Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis sarunā ar “LA” sacīja, ka grozījumu mērķis nebija radīt apstākļus sodīšanai, bet gan, lai cilvēki varētu saņemt atlīdzību. “Protams, ja notiks negadījums, bet tehnika nebūs apdrošināta, par to ir paredzēta atbildība saskaņā ar administratīvo pārkāpumu kodeksu – no 85 līdz 120 eiro,” norādīja N. Krapsis.
Ja tehnika nebūs apdrošināta, zaudējumi regresa kārtībā tiks piedzīti no transportlīdzekļa īpašnieka, nevis tos apmaksās apdrošinātājs – precīzi tāpat, kā tas notiek šobrīd. Tas nozīmē, ka, piemēram, cilvēka sabraukšanas gadījumā vainīgajam var nākties maksāt simtiem tūkstošus eiro. “Autovadītājiem ir jāsaprot, ka ar transportlīdzekli, kas novietots ziemas guļai, nedrīkst braukt, kamēr tas nav apdrošināts. Pretējā gadījumā, pat tad, ja īpašnieks būs tikai “iekāpis tajā un pabraucis pāris metrus”, nedod Dievs, kādam uzbraucot, likums jau būs pārkāpts,” uzsver apdrošinātājs G. Lazdiņš.
Lauksaimnieki neapmierināti
Neapmierinātību ar jauno normu jau izteikuši lauksaimnieki. Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs aģentūrai LETA norādījis, ka šāda norma negatīvi ietekmēs katru lauku saimniecību, palielinot izmaksas un ietekmējot lauksaimniecības produkcijas pašizmaksu. Viņš arī piebilda, ka ir ļoti daudz godprātīgu transportlīdzekļu īpašnieku, kas neizraisa ceļu satiksmes negadījumus, tāpēc nav godīgi, ka arī viņiem obligāti jāiegādājas apdrošināšana, lai tādējādi netieši maksātu par citu ceļu satiksmē pieļautajām kļūdām. E. Treibergs arī pieļāva, ka grozījumi likumā izstrādāti apdrošināšanas kompāniju lobija ietekmē, kuri tādējādi cer iegūt lielāku peļņu.
Arī Zaļo un zemnieku savienība (ZSS) iebilst pret jauno normu, aicinot valdību nekavējoties pārskatīt OCTA nepieciešamību transportlīdzekļiem, kuri tiek izmantoti, piemēram, tikai darbiem pagalmā, pļavā vai saimniecības ēkā, bet nepiedalās ceļu satiksmē. “OCTA likuma grozījumi ir nepatīkams pārsteigums, jo par to nav bijušas diskusijas un acīmredzot atsevišķi Finanšu ministrijas ierēdņi nav pietiekami iedziļinājušies jautājuma būtībā,” pauž ZZS.
