Monika Zīle: Mēģinājums salabot pilnā gaitā ripojošu lokomotīvi, kurai atklājas arvien jauni defekti 24
Monika Zīle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Nav lielākas nelaimes kā atziņa par velti zaudētu laiku.” Mikelandželo
Klausoties politiskās kolēģes Ilzes Viņķeles amatu nesen ieņēmušā Daniela Pavļuta (“Attīstībai/Par”) tuvākajā laikā veicamā izklāstus, nepamet sajūta, ka Veselības ministrija (VM) nu tikai mostas cīņai ar pandēmiju. Jo gandrīz visas D. Pavļuta uzskaitītās aktualitātes būtībā ir darbi, ar kuriem ministrijai vajadzēja tikt galā jau vasarā.
Arvien aktuālāks kļūst jautājums, vai VM pēc būtības gatavojās pandēmijas otrajam vilnim un vakcinācijai? Sabiedrība ir pelnījusi skaidru atbildi.
Lai gan to jau diezgan izsmeļoši sniedz svaigā informācija, ka mēneša beigās potēšanos nobremzēt draud vakcīnu trūkums, gribētos dzirdēt arī premjera skaidrojumu, kādu mērķu vārdā krīzes situācijas vadību uzņēmušies tik ilgi pieļāva VM birokrātisku tūļāšanos vai darbības imitāciju.
Tās dēļ patlaban viss ar vakcināciju saistītais stipri atgādina mēģinājumu salabot pilnā gaitā ripojošu lokomotīvi, kurai atklājas arvien jauni defekti.
Viens no tiem ar neapbruņotu aci saskatāmais ir pilnīgā pašplūsmā atstātā iedzīvotāju motivēšana potēties.
Ministrs gan apgalvo, ka tūdaļ un teju kamapaņa ies vaļā – nolūkotie sabiedrības mobilizēšanas profesionāļi ir gatavi, bet arī šajā ziņā vilciens pamatīgi nokavēts.
Jāsaka paldies cilvēkiem, kuri bez atlīdzības un tikai pilsoniska pienākuma vārdā sociālajos tīklos dalās ar savu pozitīvo pieredzi par vakcinēšanos. Brīvprātības princips šajā ziņā, protams, apstiprina ikviena tiesības potēties vai mest līkumu vakcinēšanas kabinetiem.
Taču, par mediķiem runājot, arī pacientam turpmāk vajadzētu garantēt tiesības zināt, vai viņa izvēlētais dakteris saņēmis poti pret Covid-19.
Vīrusam bīstami mutējot un kļūstot arvien kodīgākam, noraidoša mediķu attieksme pandēmijas apstākļos robežojas ar šajā profesijā nepieļaujamu bezatbildību.
VM pieļauto neizdarību un jucekļu aizkulisēs, šķiet, gluži omulīgi un savā krēslā absolūti neapdraudēta patlaban jūtas jebkuram valstiskam amatam un pat vairākiem vienlaikus gatavā labklājības ministre Ramona Petraviča (kā nu to viņas partiju tagad sauc?…).
Visu novadu sociālās aprūpes centros jau krietnu laiku plosās īsts Covid-19 ugunsgrēks, dramatiski palielinot saslimušo un mirušo ciparu, bet ministre nu tikai secinājusi, ka centru vadībai jāizvirza augstākas prasības.
Pēc noteiktā termiņa pagarināšanas, cerams, martā beidzot pilnā apjomā būs gatavs pētījums par Covid-19 ietekmi uz sabiedrības dzīves kvalitāti.
Grūti spriest, ar kādām atziņām par pieciem miljoniem eiro satrieks vai aplaimos plašā dažādu jomu izlūkotāju komanda.
Taču pie reizes gribētos gūt apjausmu, kā sabiedrības labsajūtu un pandēmijas statistiku ietekmēja patlaban tirdzniecībā aizliegto preču sarakstā iekļautais rakstāmpapīrs. Protams, ja vien tas nav valsts noslēpums…
