Kravas auto vadītājs Aleksandrs, brauca pa galveno ceļu, tomēr vainīgs 17
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Zemgales rajona tiesa Jelgavā piesprieda smagā kravas automobiļa “MAN” vadītājam Aleksandram divu gadu cietumsodu nosacīti par riteņbraucējas sabraukšanu.
Tomēr policija, prokuratūra un tiesa uzskatīja, ka autovadītājam velosipēdiste bija jāierauga un viņam bija tehniskas iespējas no sadursmes izvairīties. Notikušajam nav liecinieku. Pats apsūdzētais apgalvoja, ka viņš velosipēdisti ieraudzījis tikai pēc sadursmes.
2018. gada 13. augustā 59 gadus vecā Ņina ar velosipēdu devās no savām mājām uz fermu kopt zirgus. Pusseptiņos no rīta viņa Ozolnieku novada Salgales pagastā pie Garozas ciema izgrieza uz galvenā ceļa. Tur viņai nebremzējot uzbrauca kravas automašīna.
Savukārt Aleksandrs, šoferis ar 40 gadu pieredzi, no rīta bija izbraucis no Jelgavas uz Aknīsti pēc kūdras. Izbraucot cauri Garozas ciemam, uzņēmis ātrumu – atļautais tur bijis 80 km/h, bet braucis ar 82 km/h (pēc sadursmes eksperts pēc automobiļa datiem un negadījuma atstātām pēdām ātrumu gan noteicis starp 83 un 95 km/h).
Ceļš bijis tīrs un taisns, tikai krūmi ceļmalās. Pretim neviens nav braucis. Pēkšņi uzspīdējusi saule, un Aleksandrs ar roku nolaidis pār optiskām brillēm tumšos stiklus. Tajā brīdī ar acs kaktiņu pamanījis ēnu un sajutis uzreiz triecienu. Apstājies.
Izsaucis neatliekamo medicīnisko palīdzību un policiju. Sapratis, ka sieviete izbraukusi no sānceļa. Zīme par to uz galvenā ceļa nav bijusi, sānceļš aizklāts krūmiem – ja būtu bijusi zīme, būtu piebremzējis. Kad ņēmies ar brillēm, varbūt kādu sekundi arī novērsis uzmanību no ceļa. Pa šo ceļu braucot reti, tāpēc sānceļš nebija palicis atmiņā.
Negadījuma izvērtēšanā tika iesaistīti divi Valsts tiesu ekspertīžu biroja eksperti: Aigars Āboliņš un Leonīds Ivanovs. A. Āboliņš tiesā liecināja, ka velosipēdiste atradusies gandrīz paralēli jau uz galvenā ceļa un autovadītājam vajadzējis viņu pamanīt un vai nu samazināt ātrumu, vai apsteigt, bet viņš uzbraucis virsū.
Pēc šīs atbildes advokāte Vaida Davidsone jautāja: kāpēc tad nav bojāts velosipēda aizmugurējais ritenis? Eksperts atbildēja, ka tas izskaidrojams ar to, ka uz bagāžnieka atradies grozs ar gurķiem – tas bijis izvirzīts uz ārpusi no velosipēda un uzņēmis automobiļa triecienu.
L. Ivanovs precizēja, ka uz automobiļa labā sāna atrasti groza un gurķu maisiņa fragmenti. Tikai pēc kontakta ar grozu automobilis saskāries ar velosipēdu un apstājies tikai pēc 40 metriem.
Arī L. Ivanovs uzskata, ka Ņina bija jau uzbraukusi uz galvenā ceļa un autovadītājam vajadzējis kontrolēt savu braucamo. “Skaidrs, ka jādod ceļš pa galveno ceļu braucošajam, bet manā rīcībā nav objektīvu datu par to, ka velosipēdiste izbraukusi tieši priekšā.
Lai apgāztu valsts ekspertu atzinumu un mazinātu Aleksandra vainu, advokāte bija noalgojusi neatkarīgo ekspertu Eduardu Teni, kurš mēģināja tiesu pārliecināt, ka automobilis vispirms skāris velosipēda stūri un priekšējo riteni, un tikai tad velosipēda aizmugure ar gurķu groziņu triekusies pret automobili.
Turklāt negadījuma dinamika liecinot, ka uzbraukums noticis tieši ceļu krustojumā un tāpēc “MAN” vadītājam diezin vai bijis iespējams izvairīties no sadursmes.
Prokurors Viktors Kmets lūdza tiesu piespriest Aleksandram divu gadu cietumsodu un uz tikpat ilgu laiku atņemt autovadītāja tiesības, bet tiesnese Laure France izšķīrās par divu gadu nosacītu cietumsodu un tiesību atņemšanu uz gadu, kā arī morālo kompensāciju bojāgājušās civilvīram un meitai pa 2000 eiro katram. Aleksandrs tiesas spriedumu pārsūdzēšot.