Īpaši pētīs smago satiksmes negadījumu iemeslus. Vai komandā vajadzētu arī astrologu? 10
“Turpmākajās 23 dienās būs ļoti daudz ceļu satiksmes negadījumu. Arī smagi. Dižčiks.”* Tā astrologs Kristaps Baņķis 30. augustā ierakstīja sociālajā tīklā. Astrologi parasti neizsaka tik konkrētas prognozes, biežāk viņu teksti atgādina “ne cepts, ne vārīts; ne silts, ne auksts; iespējams, ka; uzmanieties, jo” utt. Taču, tā kā šoreiz prognoze tik konkrēta, “LA” to pārbaudīja pēc atbildīgo dienestu apkopotajiem datiem par satiksmes negadījumiem. Secinājums – ja astrologs ar savu sakāmo domājis, ka negadījumu šajās dienās būs daudz vairāk un smagāki nekā citkārt, tad viņam nav taisnība. Dati par negadījumu skaitu neuzrāda būtiskas atšķirības astrologa nosauktajās dienās salīdzinājumā ar citiem periodiem.
Taču vienlaikus pēc Iekšlietu ministrijas informācijas centra sniegtajiem datiem redzams, ka negadījumu skaits pieaudzis pa gadiem – 2015. gadā to ir bijis vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt šogad – vairāk nekā pērn. Iespējams, tam izskaidrojumu atradīs eksperti – šogad pirmoreiz tiek veidota komanda no apdrošinātājiem, policistiem, ekspertiem, zinātniekiem un citiem speciālistiem, kas veiks pētījumus par ceļu satiksmes negadījumu iemesliem un tendencēm, lai izstrādātu priekšlikumus, kā maksimāli samazināt to skaitu. Astrologu šajā komandā nebūs. Šiem pētījumiem Ceļu satiksmes drošības padome 7. decembrī atvēlējusi 100 000 eiro. Tā ir nauda, kas padomei ienāk no transportlīdzekļu civiltiesiskās atbildības apdrošinātājiem. Kā saka eksperts Oskars Irbītis, šādi līdzīgi līdzekļi bijuši arī iepriekš, bet novirzīti vienam vai otram resoram un lielas jēgas no tā neesot bijis.
Galvenais faktors ir satiksmes intensitāte
Pēc Iekšlietu ministrijas informācijas centra sniegtajiem datiem salīdzinājām astrologa noteiktās 23 dižčika dienas (31. augusts – 22. septembris) ar 23 dienām pirms tam un 23 dienām pēc tam gan šogad, gan iepriekšējos divus gadus. Pirmajā brīdī redzams, ka kopējais negadījumu un bojāgājušo skaits dižčika periodā ir nedaudz lielāks nekā aplūkotajos periodos pirms un pēc tam, kā arī iepriekšējos gados šajā laikā. Taču, analizējot pa dienām, nav vērojams, ka tieši šajās dienās īpaši pieaugtu negadījumu skaits. Turklāt, paskatoties pēdējo gadu tendences, kas notiek augusta beigās un septembra sākumā (skat. tabulu), redzams, ka nav būtiskas procentuālas atšķirības – cik daudz negadījumu notiek šajā periodā salīdzinājumā ar visu gadu.
Mana kā auto un motobraucēja novērojumi daudzu gadu garumā liecina, ka augusta beigās un septembra sākumā satiksme uz ceļiem ir intensīva un haotiska. Cilvēki atgriežas no atvaļinājumiem un vasaras ceļojumiem, dodas no laukiem uz pilsētām. Skolas un studiju sākums nosaka, ka uz ceļiem parādās vairāk transporta un cilvēku, daļa no kuriem pārvietojas pa sev vēl neiepazītiem maršrutiem un vietām. Arī policija šajā laikā iesaka vai pat liek samazināt transporta līdzekļu ātrumu, lai izbēgtu no negadījumiem.
Tāpēc, lai prognozētu, ka šādos palielinātas satiksmes intensitātes, cilvēku pārvietošanās un zināma haosa apstākļos būs vairāk negadījumu, nav jābūt astrologam, bet parastam dzīves vērotājam. Tam piekrīt arī ceļu satiksmes negadījumu eksperts O. Irbītis. Viņš tieši satiksmes intensitāti uzskata par galveno rādītāju, kas nosaka ceļu satiksmes negadījumus un to sekas. “Reizē ar augusta beigām un septembra sākumu es, daudz nedomājot, varu nosaukt vēl divus šādus satiksmes “pīķus”. Maija beigas un jūnija sākums, kad ļaudis pastiprināti pārvietojas, turklāt ar pavasara “vēju” galvā, uz ceļiem parādās arvien vairāk motociklistu, arī automašīnas ar vadītājiem, kas modušies no ziemas miera. Vēl tāds periods ir Jāņos, kad cilvēki ne tikai pastiprināti pārvietojas, bet pastiprināti arī dzer. Vēl ir arī tumšie novembra un decembra mēneši, īpaši, ja nav sniega – cieš daudz gājēju.” Otrs faktors, kas ietekmē negadījumu skaitu, ir laika apstākļi.
