Kā vērtējat situāciju uz Latvijas autoceļiem? Atbild pieredzējuši autovadītāji 6
Šogad pirmo reizi Latvijā norisinās ātruma kontroles maratons. Šodien no pulksten 6 rītā 24 stundu garumā Valsts policijas darbinieki īpaši intensīvi kontrolēs atļautā braukšanas ātruma ievērošanu. Šis maratons pirmo reizi vienlaikus notiks arī Eiropas Savienības dalībvalstīs, sadarbojoties visām ar ceļu satiksmes drošību saistītajām institūcijām. Par akcijas saukli izvēlēts viens no CSDD kampaņas lozungiem “Brauc ar prātu – paliec dzīvs!”. Policija atgādina, ka tieši apzināta braukšanas ātruma pārsniegšana un neatbilstoši apstākļiem izvēlēts braukšanas ātrums aptuveni 40% gadījumu izvēršas ceļu satiksmes negadījumā. Kā uzlabot satiksmes drošību, jautāju pieredzējušiem autovadītājiem.
Uldis Gorbāns: “Vai tas būtu jauns ceļš vai arī lāpīts, jābrauc atbilstoši ceļa apstākļiem. Protams, katrs grib parādīt, kā brauc, bet rezultāts ir tāds, kāds nu ir. Vienmēr jāizvēlas tāds braukšanas ātrums, kas atbilst konkrētajai situācijai. Ātruma kontrolētāju katram klāt nepieliksi, un man ir grūti pateikt, kā savaldīt agresīvus autovadītājus. Pašreizējie sodi autovadītājiem jau tā ir pārāk bargi, bet situācija neuzlabojas. Šķiet, ka varētu likt jebkādus sodus, taču agresīvos braucējus tas nesavaldīs.”
Dmitrijs Murašovs: “Mazpilsētās ir mazāk agresīvu autobraucēju. Tas vairāk vērojams lielpilsētās, piemēram, Rīgā. Cilvēkiem raksturs tur ir citāds nekā Latgalē dzīvojošajiem – mēs šeit esam mierīgāki, nekur nav jāsteidzas. Protams, vairāk ātrumu mēģina pārsniegt gados jaunāki šoferīši, kas brauc virs 100 km/h. Tas ir ātruma azarts, kas aizrauj, un pret to ir grūti cīnīties.”
Vitālijs Lapuha: “Ceļi katru gadu kļūst arvien sliktāki. Es brīnos, kur tā nauda aiziet, jo mēs taču maksājam lielu ceļa nodokli. Tā kā esmu cilvēks ar pieredzi, cenšos ātri nebraukt, ja vien nav speciāli jāsteidzas. Vadot auto, būtiski ir skatīties ne vien uz priekšu, bet arī auto spoguļos – tā var kontrolēt, kas notiek uz ceļa, arī pasargāt sevi no bīstamām situācijām. Protams, agresīvie autobraucēji ļoti traucē. Viņi ir bīstami ne tikai pārējiem autobraucējiem, bet arī pasažieriem, kas atrodas viņu pašu automašīnās. Uzskatu, ka nepieciešams atgriezties pie noteikuma, ka jaunajiem šoferiem pirmos divus gadus jāievēro ātruma ierobežojums – 80 km/h.”
Igors Litvins: “Ceļi ir šausmīgi, un agresīvo autobraucēju ir ļoti daudz. Protams, ja salīdzina situāciju pirms dažiem gadiem, tad to bija mazāk, jo arī automašīnu bija mazāk. Agresīvie nemaz netaisās ievērot ceļu satiksmes noteikumus. Brauc, kā paši grib. Agresīvi autobraucēji ir bargi jāsoda gan ar lielākiem naudas sodiem, gan soda punktiem, jo mazi sodi viņus nebaida.”
Donalds Vīnerts: “Lielā steiga parasti ir vērojama no rītiem, kad visi steidzas uz darbu. Tad agresīvie autobraucēji brauc ne tikai pie dzeltenā luksofora signāla, bet pat pie sarkanā. Ja pats ievēroju nelielu distanci, tad viņi mēģina iespraukties starp mašīnām. Varētu domāt, ka cilvēks ir izbraucis par vēlu uz darbu, ja jau tā nēsājas kā ārprātīgais. Skats ir iespaidīgs. Vajadzētu vēl lielāku kontroli uz ceļiem, lai šādi autobraucēji ievērotu noteikumus. Manuprāt, arī ceļi netiek remontēti. Pēdējais laiks ir kaut ko darīt lietas labā. Visi maksā ceļu nodokli, bet tās bedrītes, kas ir jāaizlāpa, paliek tikpat nelīdzenas.”
Anatolijs Demčenko: “Tā agresīvā braukšana veidojas tieši tāpēc, ka cilvēki Latvijā ir pārāk lieli individuālisti. Viņi domā tikai par sevi, nevis par apkārtējiem. Grūti pateikt, kā tos agresīvos apturēt. Tas viss, kas un kā notiek valstī, atspoguļojas arī uz mūsu autoceļiem – ir gan bedres, gan agresīvi autobraucēji. Tomēr pie ceļu satiksmes negadījumiem ir vainojams tikai cilvēciskais faktors, nevis ceļi. Ja ir bedrains ceļš, kur tad jāsteidzas? Jāizvēlas braukšanas ātrums atbilstoši ceļa apstākļiem.”
