Kas teikts policijas slēdzienā 0
– Avārijas norises vieta ir pavisam netālu no jūsu darba. Sanāk, ka ik dienu jūs šo vietu redziet, brauciet garām.
– Jā, katru dienu.
– Kā tas bija sākumā un kā – tagad?
– Sākumā man likās, ka tā vieta man būs kaut kāda īpaša… (aizdomājas) Bet, izrādās – vieta kā vieta. Varbūt dīvaināk bija tad, kad pirmoreiz aizbraucu uz notikuma vietu – kopā ar policiju. Parādīju, kur kas un kā notika. Tagad es šai vietai pat nepievēršu vērību.
– Kā jūs vispār attiecieties pret notikušo situāciju? Liktenis? Nejaušība? Kāds vainīgs?
– Kā attiecos? Drīzāk tā bija neuzmanība. Drīzāk – tieši mana neuzmanība. Vai tas ir vai nav liktenis – grūti pateikt. Es vienkārši konstatēju faktu, ka biju neuzmanīgs un nokļuvu avārijā. Nebija nekādu sacensību, ātras braukšanas, es nekur nesteidzos. Varbūt savu lomu nospēlēja nogurums, nepamanīju, biju neuzmanīgs…
– Kas teikts policijas slēdzienā?
– Tur teikts, ka tajā vietā es vispār nedrīkstēju šķērsot ceļu, kaut gan tur katru dienu visi pārvietojas – ar bērnu ratiņiem, velosipēdiem, kājām. Tur ir tāda vieta kur ir it kā trotuāra turpinājums. Bet pēc Ceļu satiksmes noteikumiem, ja šķērsojam ceļu tur, mēs pārvietojamies pa drošības saliņu. To ne ar mašīnu, ne ar velosipēdu nedrīkst šķērsot (Kā kājām, nezinu). Vārdusakot policija pateica, ka es vispār tur nedrīkstēju braukt un pats esmu vainīgs, ka tā notika.
– Tad ar policiju viss tas tā arī beidzās.
– Jā. Es pat neko nepārsūdzēju, neko nedarīju tāpēc, ka tajā arī ir sava daļa manas vainas.
– Kā jūs tagad brauciet mājās – ar mašīnu vai velosipēdu?
– Šobrīd ar mašīnu. Ar velosipēdu pagaidām braucu brīvdienās savam priekam. Velobraukšanai vajadzīgs arī klasisks sporta velosipēds, kuram var brīvi griezt atpakaļ pedāļus. Jo parastajam ritenim, ja gadās, ka kāja paslīd atpakaļ, notiek negribēta bremzēšana. Braucot ar protēzi vajag tādu velosipēdu, kur tā nevar notikt.
– Lasīju, ka jūs bijāt pie Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova un aizsākāt sociālo projektu par drošu velobraukšanu. Cik tālu ir projekts?
– Jā, mēs uztaisījām mājaslapu info.riga.lv, taisīju dizainu un izkārtojumu. Šobrīd taisām mājaslapu Ceļu satiksmes departamentam, kurā mana ideja ir dot iespēju lasītājiem atsevišķā lapas modulī iespēju atzīmēt bīstamās braukšanas vietas. Vadība jau varēs tās izvērtēt un pieņemt kaut kādus risinājumus.
Šobrīd daudz kas tiek darīt velobraukšanas veicināšanas labā – izveidoti veloceliņi, tiek runāts par veselīgu dzīvesveidu. Tomēr velobraukšanas noteikumus ne visi zina, arī par tiem ir jārunā.
– Varbūt dzirdējāt par puisi no Daugavpils Dmitriju, kuram nesen 17 gadu vecumā kāju norāva vilciens…
– Jā, dzirdēju, viņš nokļuva zem vilciena un zaudēja kāju…
– Šobrīd viņam protēzei nauda jau saziedota. Bet kādus vārdus jūs viņam nodotu, ņemot vērā savu pieredzi?
– (Aleksandrs nopūšas) Kādus vārdus viņam nodotu? (domā) Tā kā šobrīd ar kāju kustēties ir grūtāk un pelnīt naudu dzīvei nākas nevis ar rokām un kājām, bet galvu – lai vairāk domā un mācās. Lai iemācās pelnīt naudu ar galvu. Tas ir galvenais. Lai vairāk lasa grāmatiņas. Labas. (pasmejamies)
