Uzskatu, ka viegli tiku sveikā 0
– Lasīju, ka pirmajā velomaratonā ar protēzi gan jums gājis “ar piedzīvojumiem”. Kāja brīžam kritusi nost.
– Protēzi fiksēt var divām metodēm, un jebkurā gadījumā kāja var nokrist. Pirmā metode ir ar vauukumu, otrā – mehānisks stiprinājums. Kājai maksimāli labi jāsēž protēzes čaulā. Taču kājas izmērs dienas laikā mainās… – no rīta pamostoties, asinis vēl rit lēnāk un ķermeņa apjoms ir nedaudz mazāks. Kad sākam darboties, apjoms palielinās. Ar aci to nevar redzēt, bet tas notiek. Ja sāc aktīvi kustēties, staigāt, asinis kājā pieplūst un tā kļūst pavisam liela. Ja tev ir cieša protēzes čaula, spiediens tā iekšienē palielinās, un var rasties sāpes. Sākumā man bija tā, ka no rīta uzvilku protēzi, sāku staigāt un kādā brīdī jutu sāpes no tā, ka kājai protēzē vairs nebija vietas. Sāku šo tēmu pētīt un noskaidrojās, ka ir tādas protēzes čaulas, kurām var mainīt apjomu. Kā reiz nedēļu atpakaļ runāju ar protēzistu un ierosināju tādu uztaisīt, lai var mainīt čaulas apmēru. Man atbildēja, ka viņi nekad to nav darījuši, bet viņiem tas ir interesanti, uztaisīs.
– Latvijā?
– Jā, Latvijā. Mehānismus pērk Vācijā vai ASV, viss pārējais darbs notiek Latvijā.
– Ja tagad kaut kas tavā protēzē nederēs, tad ir jāiegādājas 100% jauna protēze?
– Nē. Paskaidrošu, ka pati protēze nav viena detaļa: ir pēda, apakšstilbs, celis, čaula pašā augšā. Turklāt čaula arī nesastāv no vienas, bet gan divām detaļām – no sākuma uz kājas velk mīkstu apvalku, pēc tam – cieto čaulu.
Savu protēzi velku šādā secībā: no sākuma velku silikona apvalku, kas veido saķeri ar ādu, tas nodrošina, ka protēze uz kājas labi “sēdēs” un nekustēties. Tad ir metāliskā daļa – ciets apvalks ar adapteru, kas piefiksē cieto daļu. Tālāk šis adapters piestiprināts ceļa modulim – tā ir detaļa, kas saliecas. Šie moduļi mēdz būt mehāniski, hidrauliski, ar datoru un hibrīda. Man šobrīd ir hidrauliskais modulis bez datora. Nākammēnes ņemšu testēt “C-Leg” ar datoru, kam toreiz vācu naudu. Ārsti sākumā ieteica vilkt vienkāršāku protēzi, kura “nebaidās” no ūdens, kritieniem u.tml. situācijā, tagad jau varēšu iemēģināt “C-Leg”. Tur ir pults, kas maina iešanas režīmus. Viens režīms ir pastaigai, cits – braukšanai ar velosipēdu. Šobrīd man, lai pamainītu aktivitātes veidu, jāņem uzgriežņa atslēgas un jānomaina režīms mehāniski. Jaunajai “kājai” to varēs izdarīt ar pulti. Turklāt šis modelis ar datoru 50 reizes sekundē pārskata cilvēka savu stāvokli. Ja tas saprot, ka ķermenis sāk krist, tas maina savu cietību un piemērojas kritienam.
Un, visbeidzot par detaļām – tālāk ir caurule, kuras galā piestiprinās pēda.
– Cik tas viss kopā sver?
– Sešus kilogramus.
– Un cik sver kāja?
– Aptuveni tāpat, varbūt nedaudz vairāk.
– Ja nav naudas un nav idejas vai drosmes vākt ziedojumus, kādu protēzi var dabūt no valsts?
– Protēžu katalogā visas protēzes pēc kvalitātes un izturības dalās četrās kategorijās pēc aktivitātes līmeņiem. Pašu aktīvāko lietotāju protēzēm ir izturīgākās detaļas – tiem, kas kustas daudz, ir augstas kvalitātes materiāli, izturīgi, viegli. Tiem, kas kustas mazāk, protēzēm izmanto smagākus materiālus un iespējama mazāka kustību amplitūda. Pa vidu ir vēl kādas variācijas.
No valsts var saņemt protēzi no “vienkāršā galā” – smagāku, ar mazāku kustību iespēju. Ja vēlas dārgāku, jāsedz cenas starpība pašam.
– Kā jūs vispār noskaidrojāt, kura protēze ir labāka?
– Kad kāju nogrieza, es neko nezināju par protēzēm. Pilnīgi neko. Ielīdu internetā un sāku lasīt. Mani pārsteidza, ka nekur nebija izcenojumu, cik protēžu komponenti maksā! Šīs cenas bija kā liels liels noslēpums. Tikai kaut kāda krievu mājaslapā atradu informāciju, ka laba protēze maksā trīs miljonus Krievijas rubļu. Pārrēķināju summu uz eiro un sapratu, ka tik man vajag, lai es nopirktu labu protēzi (uz to brīdi tie bija 46 000 euro). Kad jau sāku runāt ar protēzistiem, tad dabūju pieeju izcenojumiem.
Bet vispār – ieejot “Youtube”, var redzēt miljoniem gadījumu, kur cilvēki ir pat bez divām rokām, bez divām kājām un ko tikai nedara! Es savā gadījumā uzskatu, ka viegli tiku cauri (“haļavnom”). Viena kāja ir – jau labi!
Turklāt mūsdienīgās protēzes, kā jau teicu, spēj protēzi vadīt, atkarībā no cilvēka nervu impulsiem. Iedziļinos un meklēju, bet šo to taisīsim paši. Tāpat kā jebkurā jomā – ja gribi uztaisīt labi, ir jātaisa pašam.
– Vārdu sakot, pēc desmit gadiem būsiet šajā jautājumā profesionālis. Varbūt – pats uztaisīsiet sev modernu protēzi ar datoru.
– Tāda doma bija – ja reiz liktenis piespēlējis tādu iespēju, var iedziļināties šajā tēmā: biomehānika, roboti. Ļoti interesanti! Taču no sākuma vajag pārcelt ģimeni uz jaunu māju, uztaisīt darbnīcu un tad vakaros varēšu darboties…
– Kas vēl mainās ķermenī, zaudējot kāju? Ar ko jārēķinās? Organisma “ģeometrija” mainās, varbūt vairāk jādomā par mugurkaulu, jāiet uz masāžām?
– Uz masāžām es gāju, kad vēl bija fantomās sāpes. Lai ķermenis, nervu gali atslābinātos. Lai nebūtu sāpju mugurā vai kājās, vai kur citur, vajag vienkārši biežāk vingrot! Ne tā, ka dienu un nakti sevi nodzīt, taču jāpiepumpējas, jāstiepjas, jātrenē prese un jāveic pietupieni – to visu ar vienu kāju var darīt.
– Mājās pārvietojieties bez protēzes? Un, cik zinu, esat iemanījies ar vienu kāju, kafijas krūzi rokā, lēkt, ka tā neizlīst!
– Jā gan. Protēzi noņemu pirms miega. Ja naktī pamostos, kustos uz vienas kājas. Kopā tā ir, maksimums, stunda pusotra dienā. Ja būtu liels dzīvoklis, būtu jālec tālu, tad varbūt būtu citādāk, bet mūsu divās istabās – hop-hop un tu jau esi virtuvē, hop-hop un esi jau uz dīvāna.
