Katram dzīves gadījumam – citādu protēzi? 0
– Ar kādām pārmaiņām ir jārēķinās?
– Tās ir tehniskas lietas, ko varbūt cilvēks no malas nevar iedomāties. Piemēram, kājas stumbenis ir palicis mazāks, tādēļ tā protēzes čaula, ko man uztaisīja gadu atpakaļ, kļuvusi par lielu un vairs tik stabili neturas, kāja čaulā nedaudz kustas, tik labi nesēž. Tā notiek visiem, kas zaudējuši kādu locekli. Ārsti pat ir pārsteigti, ka man kājas izmērs mainījies tikai pavisam nedaudz. Tāpēc es pats pats šo kājas kustību protēzes čaulā gandrīz nemanu. Tomēr, lai tās nebūtu, vajag protēzē likt papildus materiālu vai taisīt jaunu protēzes daļu. Tomēr nelielo pārmaiņu dēļ man ir diezgan vienkārši iet. Tālās pastaigās gan joprojām nogurstu, bet – jo vairāk kusties, jo lielākus attālumus vari noiet ar katru reizi.
– Vai tas, ka jūsu kājas izmērs tik ļoti nemainās, varētu būt saistīts ar to, ka aktīvi dzīvojat, vingrojat, kāju nodarbiniet?
– Pēc avārijas es slimnīcas režīmā ļoti notievēju un protēzes čaulu taisīja uz manu “tievo variantu”. Pēc tam, kad iznācu no slimnīcas, ķermenī notika kompensatorie mehānismi – kāja samazinājās, taču es “palielinājos”, jo sāku ēst labāk nekā slimnīcā un kustēties. Tāpēc atšķirība nav tik liela kā parasti cilvēkiem šādā situācijā.
– Biju pārsteigta, ka jūs jau piedalījies velomaratonā. Kā tas īsti iespējams, tīri praktiski, ar protēzi?
– Nekā īpaša tur nav. Galvenais, lai protēze būtu piefiksēta pie pedāļa. Tā vai nu tiek piesaitēta pie pedāļa, vai izmanto speciālas velokurpes, kuras pie pedāļa piestiprina. Un, ja kāja stāv un nekur nekrīt nost, visas regulācijas sistēmas protēzei uzliek uz minimālo režīmu, lai nebūtu nekādas pretestības, – var mierīgi braukt arī ar velosipēdu.
– Un velosipēda apļveida kustības izveidē iesaistās abas kājas?
– Pats par sevi saprotams, – veselā kāja uzņemas lielāko slodzi, amputētā – mazāko. Braukt var! Vienkārši ir tehniskas nianses, kas ietekmē braukšanu. Kājas protēze, kas paredzēta staigāšanai, ir augsta. Ar tādu uz velosipēda, paceļot kāju, protēze atduras iegurņa kaulā un var noslīdēt no kājas. Tāpēc ideālā variantā iešanai vajag vienu protēzi, “velītim” – citu, peldēšanai – trešo, skriešanai – ceturto. Izmēģināju peldēt ar vienu kāju – tomēr nav ērti (Aleksandrs pasmaida). Peldi kā agrāk, kad bija divas kājas, un notiek ķermeniska nobīde, ieslēdzas kompensatorie mehānismi.
– Tur jau jāsavāc vesela protēžu kolekcija katram dzīves gadījumam!
– Kolekcijas man nav. Man ir skices, ko es vēlētos uztaisīt. Ir idejas, ko vēlētos īstenot, tikai gaidu, kad brālis atbrīvosies, viņam ir sava darbnīca, tad kaut ko uztaisīsim.
– Paši?
– Ne visu. Visu pašiem uztaisīt būtu ļooti sarežģīti. Droši vien tas ir iespējams, tomēr vieglāk daļu detaļu ir nopirkt. Vissarežģītākais ir ceļa mehānisms… Toties peldpleznu protēzei, kas būtu ideāla man, varētu uztaisīt paši.
– Vai katra tāda protēze maksās 45 000 eiro?
– Nē. 45 000 maksā kājas modulis kopā ar datoru. Labs “kājas komplekts” skriešanai maksā kādus 10 000 – 15 000 eiro. Peldēšanai arī vajadzīgi pāris tūkstoši. Ko es varu uztaisīt pats, to taisīšu pats. Man tas pat ir interesanti! – uztaisīt un saprast, ka viss ir iespējams! Ja es visu mūžu būtu nodarbojies ar mehānismiem, varbūt ķertos arī pats gatavot celi, bet, tā kā es strādāju ar datoriem, priekšroku dodu uztaisīt vienkāršas lietas, par kurām esmu pārliecināts, ka tikšu galā. Sarežģītās uzticēšu profesionāļiem.
Lūk, video, kur redzams, kā Aleksandrs piedalās velomaratonā
