“Brāļi patiesi būtu laimīgi piedzīvot šo brīdi!” Godinot brāļus Kokarus 100 jubilejā 7
Anita Bormane, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Mēs dziedam, lai Dziesmā atrastu garīgo brīvību un dvēseles mieru, kas paceltos pāri ikdienas rūpēm. Dziesmu svētki ir Latvietības skaņu cietoksnis, kurā glabājas latviešu tautas dzīvais gars,” tā reiz teicis Imants Kokars.
Abi ar brāli Gido Kokaru viņi ir spilgtākās mūsu koru kustības leģendas, kuriem šodien, 16. augustā, aprit katram sava 100 gadu jubileja, bet kopā – 200.
No sestdienas, 14. augusta, aizsākās šo simtgažu svinēšana, ar koncertu “Brālibrāli” vienlaikus pirmo reizi atklājot un ieskandinot atjaunoto Mežaparka Lielo estrādi.
Vakar atceres pasākumi norisinājās brāļu dzimtajā Gulbenē, kur tos organizēja Imanta Kokara dēls Uldis Kokars.
“Sākotnēji bija pieteikušies vairāk nekā 7000 dziedātāju no visas Latvijas, bet koncerta repertuārs ir jauktajiem koriem, tāpēc tas mazliet limitēja dalībnieku sastāvu. Tomēr divu gadu garumā ne mirkli nešaubījos, ka šie svētki notiks, tikai nezināju, kā tieši,” intervijā LR3 “Klasika” teicis koncerta mākslinieciskais vadītājs, diriģents Romāns Vanags.
Četru simtu cilvēku lielajā kopkorī dziedāja Latvijas kordiriģentu koris, kurā apvienojušies profesionāli sagatavoti dziedātāji.
Protams – Andra Veismaņa un Jurģa Cābuļa diriģētais koris “Ave Sol”, kas, iezīmējot jaunās mūzikas meklējumus un skatīšanos nākotnē, ir Imanta un Gido Kokaru auklēts, un speciāli aicināti kori – Alūksnes skolotāju koris “Atzele” Jāņa Baltiņa vadībā un Balvu skolotāju koris Ulda Kokara vadībā.
“Grūti iedomāties labāku vietu šīm svinībām kā Sidraba birzi Dziesmu svētku kalnā. Un pavisam pašsaprotami, ka tieši tur ir jāatrodas brāļu Kokaru kora mākslas telpai, kuru kopš šī vakara grezno Olgas Šilovas bronzā kalti brāļu krūštēli. Un īpašs pacilājums, klausoties Latvijas diriģentu kori Lielajā estrādē. Akustika tik lieliska, ka var sadzirdēt pat estrādei pāri lidojošo putnu spārnu vēzienus. Brāļi patiesi būtu laimīgi piedzīvot šo brīdi! Un savā ziņā viņi jau tur bija, jo turpina dzīvot katrā no mums,” savā “Facebook” kontā raksta Eiropas Parlametra deputāte Dace Melbārde.
Bet kultūras ministrs Nauris Puntulis piebilst: “Koncerts Mežaparka Lielajā estrādē vienlaikus bija mūsu dāvana brāļiem simtgadē un brāļu dāvana mums. Varam būt lepni, ka mums ir tapusi Sidraba birzs – skaists, emocionāli piepildīts ietvars dziesmai, ar tik izcilu akustiku!”
Starp koncerta diriģentiem bija Romāns Vanags, kurš ieskandināja Mežaparka estrādi ar Jāzepa Vītola “Gaismas pili”, bez kuras nav iedomājami nevieni dziesmu svētki, arī – Mārtiņš Klišāns, Ints Teterovskis.
Īpaša vieta bija Imanta Kokara dēlam Uldim Kokaram, kurš Rīgā diriģēja “Svētī debesīs šo zemi” – pēdējo dziesmu, ko Dziesmu svētkos diriģēja Gido Kokars. Diriģenta tribīnē kāpa Kārlis Beinerts, Ārijs Šķepasts un brāļu Kokaru pamatdarbavietas – Latvijas Mūzikas akadēmijas – mācībspēki Jānis Baltiņš un Jānis Ozols.
Gandrīz divu stundu ilgajā koncertā skanēja gan šā gada jubilāra, komponista Imanta Kalniņa “Lūgšana” ar Knuta Skujenieka vārdiem, gan Artura Maskata un Aleksandra Čaka “Rīgai”, gan arī “Brāli, Brāli” versija, ko Romāns Vanags izveidojis kopā ar Mārtiņu Braunu, apvienojot divas dziesmas – “Brāli, Brāli” un “Mēs esam sacerēti”.
Mežaparka estrādes kompleksā būs īpašs veltījums brāļiem Kokariem – Kokaru mākslas telpa, kur sestdien tika atklāts arī tēlnieces Olgas Šilovas veidotais bareljefs.
Pēc Romāna Vanaga teiktā, tur tiks ierīkota koru studija, bet nākamgad paredzēts otrais starptautiskais koru konkurss un Imanta Kokara Lielās balvas izcīņa.
