Brāļu kapos – abās pusēs karojušie 0
Vakar Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienas pasākumos Rīgas Brāļu kapos kopā ar valsts amatpersonām un ārvalstu diplomātiem kuplākā skaitā bija ieradušies sarkanās armijas pusē karojušie veterāni. Piedalījās arī daži leģionāri, bet lielākā daļa no viņiem šajā dienā devās pieminēt kritušos Lestenē.
Pasākumā uzrunāju kara veterānu Meijeru Deiču, kurš karojis sarkanās armijas pusē. “Astotajā maijā beidzās karš, to uzzinājām no vāciešiem. Tajā datumā jau gulējām blakus un brāļojāmies ar vāciešiem. Naida nebija, jo karš bija beidzies. Lielākā daļa jau negribēja karot, ja viņi neietu uz fronti, viņus nošautu,” teica M. Deičs, kurš latviešu strēlnieku korpusā darbojies no tā izveides pirmās dienas. Arī turpmākās dzīves laikā viņam pret leģionāriem neesot bijis pretenziju – kāds leģionārs strādājis viņa vadītajā cehā rūpnīcā. M. Deičs iecerējis šodien doties pie uzvaras pieminekļa, lai turpinātu svinēšanu un kritušo biedru pieminēšanu. To pašu darīšot arī bijusī sarkanā partizāne Vera Ivolga, kuras žaketi rotāja dažādi ordeņi un Georga lentīte: “8. un 9. maijs ir svēti datumi. Kādā armijā bija pretējā pusē karojošie? Viņus taču iesauca, ne jau brīvprātīgi viņi tajā iestājās.”
Uz kara beigu atceres pasākumu nolikt ziedus karā kritušajiem bija ieradušās valsts augstākās amatpersonas – Valsts prezidents Andris Bērziņš, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, premjers Valdis Dombrovskis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kā arī Rīgas mērs Nils Ušakovs. Starp dalībniekiem bija arī vairāki Saeimas deputāti. Plaši bija pārstāvēts ārvalstu diplomātiskais korpuss, starp kuriem bija lielākā daļa Latvijā rezidējošo vēstnieku.
Ar piemiņas brīdi un kapelāna Raimonda Krasinska īsu uzrunu tika godināti karā kritušie karavīri. “Pacelsim lūgšanā savas sirdis par kritušajiem karavīriem. Mēs pazemībā lūdzam par mūžībā aizgājušajiem karavīriem, lai tie iemanto mūžīgo mieru un viņi dus mierā,” teica mācītājs. Savā uzrunā viņš Brāļu kapus raksturoja kā vienotības, mīlestības un svētības avotu un vietu, kur kritušajiem dāvāt ziedus, klātbūtni un lūgšanas. Pēc pasākuma augstākās amatpersonas sasveicinājās ar kara veterāniem. “Paldies jums, mēs cīnījāmies par Latviju, jums vēlam veselību,” prezidentam sacīja kāda no klātesošajām veterānēm.
Pēc pasākuma A. Bērziņš atzina, ka kara dalībnieku samierināšanas process labi attīstoties. “Ir prieks, ka viņi saprot, ka esam vienā zemē ar vienu kopīgu nākotni,” teica prezidents. Viņš starp gājiena dalībniekiem saticis arī kādu senu paziņu, kuram tagad esot 92 gadi.
Kārtējo reizi uz piemiņas pasākumu, kas ir valstī oficiāli atzīta piemiņas diena, nebija ieradies Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs. Saskaņā ar diplomātisko protokolu viņam vai Krievijas vēstniecības pārstāvim šis pasākums būtu jāapmeklē. Krievijas vēstniecības preses sekretārs Vadims Ponomarjovs man vakardienas pēcpusdienā sacīja, ka par A. Vešņakova soli komentārus vēstniecība nesniegšot, un aicināja vēlāk informāciju smelties vēstniecības mājaslapā internetā un Krievijas diplomātiskās pārstāvniecības kontos interneta sociālajos tīklos. Pagājušogad vēstniecība plašāk skaidroja A. Vešņakova neierašanos uz pasākumu. Toreizējais vēstniecības runasvīrs Ivans Mostinskis sacīja, ka Krievijas diplomātiskā korpusa pārstāvji neiet uz vietām, kur apglabāti leģionāri. “Mēs neejam tur, kur apglabāti pretinieki, jo sevišķi, ja runa ir par [leģiona ģenerālinspektoru Rūdolfu] Bangerski un [pulkvedi Voldemāru] Veisu,” teica I. Mostinskis.
A. Vešņakova soli kā “neko pārsteidzošu” nodēvēja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. “Katrs pārstāv savas valsts ideoloģiju. Viņa neierašanās nav nekas unikāls un ir nožēlas vērts, jo runa ir par kritušo karavīru godināšanu,” teica ministrs. Viņš atgādināja, ka Brāļu kapos ir apglabāti arī Pirmā pasaules kara Krievijas armijas un Otrā pasaules kara padomju armijas karavīri.
