“Gaļu ne tikai prasmīgi tirgot, bet arī garšīgi pagatavot!” Brāļu Vīgantu atgriešanās dzimtas mājā un saimniekošana 16
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Jauni vīri govij pie astes? Tikai tēlaini tā varētu teikt par ērglēniešiem Gunāru un Artūru Vīgantiem, kas pirms desmit gadiem sāka audzēt liellopus, produkciju pievedot klientiem līdz namdurvīm.
Izrādās, gaļu viņi prot ne tikai prasmīgi tirgot, bet arī garšīgi pagatavot.
Lietavas brāļu Vīgantu bioloģiskās saimniecības “Tauri” pagalmu pārvērtušas dubļu vannā. Pie bruģa un asfalta radušam deguns saraucas.
Saimnieki atzīst, ka šis ir viens no lauku dzīves mīnusiņiem, bet ko dabai padarīsi. Tīrumu ieplakās šopavasar vietumis tā sakrājies ūdens, ka vai karpas laid iekšā, toties lopiņiem nekāda bēda.
Ik pa laikam pārdzenot no vienas leknas pļavas uz otru, kur šie var palīst zem kuplāka koka un pārlaist lietu. Rēķinot kopā ar 140 govīm, saimniecībā aug 400 liellopu. Viena daļa aiziet vaislai, otra – gaļai, ko izvadājot ar savu busiņu.
Braucamajam uz sāniem abu brāļu bilde ar uzrakstu “Negantigardi”. Kad bijuši jaunāki, vēl neapkrāvušies ar govīm un zemes hektāriem, draugi reizēm ballītēs viņus mēdza saukt par brāļiem Negantiem, nevis Vīgantiem, un tā radās uzņēmuma zīmola nosaukums – seko skaidrojums.
Par kaušļiem puišus nevarēja saukt, bet ballītēs šad un tad patrakojuši gan.
Par godu “Mājas Viesim” brāļi Neganti liek uz restēm steika gabalu. Artūrs spriež, ka grilēt sanākot retāk, jo gara padarīšana, ātrāk esot apcept pannā. Receptes lai lasot mājas lapā, visas pašu izmēģinātas.
Atgriežas dzimtas mājā
Saimniekošana nākusi mantojumā no vectēva Arnolda, gatavošana – no tēva Jāņa. Viens no viņa iecienītākajiem ēdieniem esot bijis sēklinieku sautējums, ko reiz puikām cēlis galdā, iepriekš nepabrīdinot par neparasto maltīti.
“Pateica, kad bijām izēduši šķīvjus. Mums garšoja,” nosaka Gunārs.
Kā jau ierasts laukos, arī viņu saimniecībā lopiņus izmanto no ragiem līdz pat astei – visu sapakojot vakuumā un lielākoties sasaldējot tā saucamajā šoka saldētavā trīs stundu laikā mīnus 40 grādos.
Straujā sasaldēšana palīdz saglabāt gaļas struktūru kā svaigai, bet subproduktu piegāde klientiem bez tās pat nebūtu iespējama, iekārtu slavē brāļi.
Lauku darbi abiem zināmi kopš bērnu dienām. Ganījuši govis, ravējuši runkuļus, ka maz nelikās, tāpēc lauksaimnieka karjera nav bijusi ne prātā. Gunārs pēc 9. klases aizšāvis uz Rīgu mācīties par kuģa mehāniķi, lai brauktu tālās jūrās.
“Pabeidzu skolu un obligāto praksi, ar konteineru kuģi pat biju aizlaidis pāri Klusajam okeānam, bet sapratu, ka tas galīgi nav tas, ko vēlos darīt, un pamazām atgriezos šeit,” viņš stāsta.
Artūrs no Ērgļiem nekur tālu projām nav devies – izstudējis Rīgas Tehniskajā universitātē mašīnbūvi, un tad jau dzimusi ideja par saimniekošanu vecvecāku īpašumā. Vēlāk Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā piemācījies klāt arī lopkopību.
Pienākumi saimniecībā sadalīti stingri – Gunāra pārziņā ir govis ar mazajiem teliņiem, pļavas un graudkopība. Gaļas cehā degunu iebāžot tikai reizēm, jo par pārstrādi un dzīvnieku barošanu gādā Artūrs.
Strīdi paretam gadoties, taču ātri tiek izrunāti un nolikti malā, lai var darboties tālāk.
Pēc desmit gadu pieredzes lopkopībā varot atzīt, ka tagad šo to darītu citādi. Iespējams, barībā vairāk prasīgās Šarolē šķirnes vietā izvēlētos tādu, kam piemērotākas ir viņu bioloģiskās pļavas Ogres ielejas dabas parkā.
Sāka brāļi liellopu biznesu ar apņemšanos radīt produktam lielāku pievienoto vērtību, vienkāršāk sakot, nepārdot izsolē astoņus mēnešus vecus teliņus, bet izaudzēt tos pašiem.
“Es to salīdzinu ar koku, ko nozāģē un eksportē kā baļķi, kaut gan varētu no tā kaut ko izgatavot un dabūt augstāku cenu. Varbūt sākumā izdevīguma nebija, bet spītīgi gājām uz to, ka paši izaudzēto gaļu sadalījām un pārdevām,” spriež Gunārs.
Kopā ar pašu ražojumiem viņi izvadā arī tuvāku un tālāku saimniecību produktus. Kad izveidojuši interneta veikalu, nākusi atziņa, ka tā ir platforma, kur var tirgot ne tikai savu gaļu, bet arī kaut ko citu, un to pašu var darīt piegādēs.
Vai laukos laba dzīve?
Vai nu kovida ietekmē, vai biznesa mudinātiem, bet šis pavasaris liellopu gaļas audzētājiem nācis ar lēmumu par kooperēšanos.
Vīganti ar vēl desmit līdzīgiem gaļas audzētājiem iesaistījušies kooperatīvajā sabiedrībā “Latvijas liellops”, kas palīdzēs paplašināt produkcijas sortimentu un piegādes ģeogrāfiju, vienlaikus samazinot transporta un mārketinga izdevumus.
Produktus tagad vadā ar trīs kooperatīva saimniecību mašīnām, aptverot Rīgu un tās apkārtni, Vidzemi, Zemgali un Kurzemi. “Kā kooperatīvs varēsim nodrošināt lielāku gaļas dažādību arī restorāniem,” prāto Gunārs.
“Neganti gardi” kopā ar kooperatīvo sabiedrību “Latvijas liellops” piegādā gaļu Kuldīgas “Goldingen room”, pirms pandēmijas – arī Valtera restorānam Rīgā. Kooperatīvs tāpat esot solis tuvāk iecerei par produkcijas eksportu, nākotnes plānus atklāj brāļi.
Ar kooperatīva biedriem vienojušies, ka klientiem piedāvās tikai nogatavinātu gaļu. Gaļas gatavināšana notiek labi vēdināmās, īpašās kamerās ar plus 1 – 2 grādu temperatūru un kontrolētu gaisa mitrumu.
“Šādā vidē vienu līdz trīs nedēļas notiek fermentācijas process, kura laikā gaļai iztvaiko liekās sulas, šķiedras sadalās un garša pastiprinās,” skaidro Artūrs. Parasti gatavina vērtīgākās muguras un pakaļkāju daļas.
Brāļi atzīst, ka Latvija nevar lepoties ar liellopa gaļas gatavošanas tradīcijām, tāpēc receptes pašiem nācies pameklēt citu tautu virtuvēs.
Audzētāji neesot paši aizrautīgākie gatavotāji, dažs labs pat nezina, kā garšo paša produkts, jo dzīvniekus jau agrā vecumā pārdod izsolē. Toties prieks par klientiem, kas paši vāra kārtīgus buljonus un zupas, izstrādā sarežģītākas receptes un padalās ar tām.
Kad pašiem jāizvēlas gaļa vakariņām, Gunāram svarīgs arī pagatavošanas ātrums, tāpēc numur viens esot kupati no liellopa un cūkas gaļas dabiskajā cūku zarnu apvalkā vai arī maltā gaļa mērcei, gabaliņos sagriezta gaļa gulašam vai stroganovam.
Artūrs izvēlas tā saucamās šortribas, kas sagrieztas sešu centimetru garumā. Pannā tās apbrūnina, pēc tam kopā ar sagrieztiem sīpoliem un dārzeņiem liek cepamtraukā, uzlej buljonu, uzliek vāku un cepeškrāsnī sutina uz mazas uguns divas līdz divarpus stundas.
Paši sevi par gatavošanu neslavē, taču mamma Ilzīte gan par dēlu prasmēm izsakās atzinīgi.
Uz jautājumu, vai jauniem cilvēkiem dzīve laukos nešķiet garlaicīga, abiem līdzīga atbilde – mums šeit visa kā pietiek! Skaista daba, svaigs gaiss un laba pārtika, skolas, veikali, ja pietrūkst izklaides, Rīga nav tālu. Un galvenais – bez stresa un saīgušiem ļautiņiem.
Turklāt mājās abus gaida draudzenes un Gunāru arī meitiņa. Ko vēl var vēlēties? Kā kārtīgiem saimniekiem vajadzīga katram sava māja, cik tad ilgi dzīvos padomju laika dzīvoklī?
Neganti gardas receptes
Liellopa gaļas ribiņas
4 personām
Sastāvdaļas
1 kg “Neganti gardi” ribiņas, 2 tējk. kaltētas raudenes, 1 tējk. paprikas pulvera, 1 tējk. sāls (var izmantot kūpinātu, lai papildus iegūtu kūpinājuma garšu), 1 tējk. asā paprikas pulvera, 2 tējk. brūnā cukura, 1 tējk. “Cajun” garšvielu maisījuma (var arī nelikt), 1 tējk. ķiploku pulvera, 0,5 tējk. kaltēta timiāna, 30 g olīveļļas, bārbekjū mērce pēc izvēles
Gatavošana
Iemasē gaļā olīveļļu, lai varētu pieķerties garšvielas. Sajauc raudeni, paprikas pulveri, aso paprikas pulveri, “Cajun” garšvielu maisījumu, ķiploku pulveri, timiānu, cukuru, sāli un apviļā ribiņas. Ievieto ledusskapī marinēties 1 līdz 2 stundas.
Ribiņas liek uz folijas, kas ieklāta pannā, un pārklāj ar foliju tā, lai neveidojas spraugas. Cep cepeškrāsnī 130 °C temperatūrā 3,5 stundas parastā režīmā.
Kad ribiņas izcepušās, noņem foliju, pārziež tās ar bārbekjū mērci un vēl pacep krāsnī ap 10 min, līdz mērce sabiezē.
Pasniedz pēc pašu izvēles, var ar blanšētiem un apceptiem dārzeņiem, vārītiem un/vai ceptiem kartupeļiem, pavasarī – ar zaļajiem salātiem.
Liellopa čili
4 personām
Sastāvdaļas
1 kg “Neganti gardi” bioliellopu maltā gaļa, 1 sīpols, 1 paprika, 1 čili, 2 tējk. cukura, 1 tējk. paprikas pulvera, 1 tējk. ķiploku pulvera, 1 tējk. malta kumīna, 400 ml tomātu savā sulā bez mizas, 200 ml konservētu pupiņu, 1 l liellopa buljona, 4 tējk. tomātu pastas, malti melnie pipari, sāls.
Gatavošana
Uz pannas sviestā apmēram 5 min apcep smalki sagrieztu sīpolu. Pievieno sīki sagrieztu papriku, čili un apcep. Malto gaļu pievieno pannā apceptajiem dārzeņiem un cep apmēram 6 līdz 7 min. Pieber cukuru, paprikas pulveri, ķiploku pulveri, piparus, sāli un vēl pacep.
Pielej tomātus savā sulā un pupiņas. Pielej buljonu un tomātu pastu, labi samaisa. Vāra uz mazas uguns 20 līdz 25 min. Pirms pasniegšanas apmēram 10 min ļauj garšām ievilkties.
Pasniedz ar maizi, krekeriem, var pildīt plakanmaizē kopā ar salātiem, svaigu sīpolu un sarīvētu sieru.
