1949. gada 31. decembrī. Administratīvi teritoriālā reforma padomju gaumē 0
Pirms 70 gadiem tika publicēts un stājās spēkā Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts “Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā”.
Tas likvidēja gadu desmitiem ierasto pagastu un apriņķu administratīvo sistēmu Latvijas laukos.
Tagad republiku iedalīja 58 rajonos – Abrenes (ar centru Viļakā), Aizputes, Aknīstes, Alojas, Alsungas, Alūksnes, Apes, Auces, Balvu, Baldones, Bauskas, Valkas, Valmieras, Varakļānu, Ventspils, Viļānes (Viļānu), Gaujenes (centrs Jaunpiebalgā), Grīvas, Gulbenes, Dagdas, Daugavpils, Dobeles, Dundagas, Jēkabpils, Jelgavas, Zilupes, Ilūkstes, Kandavas, Kārsavas, Krāslavas, Krustpils, Kuldīgas, Līvānu, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Maltas, Neretas, Ogres, Pļaviņu, Preiļu, Priekules, Rēzeknes, Rīgas, Rūjienas, Saldus, Saulkrastes (Saulkrastu), Siguldas, Skrundas, Smiltenes, Talsu, Tukuma, Cesvaines, Cēsu, Elejas, Ērgļu un Jaunjelgavas.
Par rajonu centriem kļuva ciemi, strādnieku ciemati un republikāniskās nozīmes pilsētas. Uzskatīja, ka galvenā vērība pievēršama ciema kā lauku rajona centra attīstībai, tad plaukšot arī viss rajons.
Tas pilnībā atbilda padomju centralizācijas idejām. Tālaika padomju prese paziņoja: “Likvidēta novecojusies Latvijas PSR administratīva sadale apriņķos un pagastos, to vietā līdz ar 1950. gadu nāca rajoni un ciemi, padarot izdevīgāku un ērtāku mūsu republikas vietējo darba ļaužu deputātu Padomju valsts pārvaldes darbu.”
Izdeldēts no oficiālās lietvedības, neoficiālās saskarsmes līmenī vecais dalījums apriņķos un pagastos tomēr saglabājās vismaz līdz 60. gadu sākumam.
Tā 1958. gadā “Tukuma Ziņotājs” sūdzējās, ka Lapmežciema ciema padomē virs durvīm, kaut izbalējis, joprojām stāvot uzraksts latviešu un krievu valodā: “Latvijas PSR Rīgas apriņķa Salas pagasta Lapmežciema Izpildu komiteja”.
