Zaļāko zīmolu topā ielaužas degvielas tirgotājs 0
Vairāk nekā 50% Baltijas valstu iedzīvotāju ikdienā dod priekšroku zīmoliem, kuri, viņuprāt, iestājas par tīru vidi. Savukārt 62% Latvijas iedzīvotāju gatavi maksāt vairāk par dabiskas izcelsmes produktiem, liecina Latvijas Zaļā punkta veiktā aptauja par iedzīvotāju ikdienas paradumu ilgtspējīgumu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Kļūstam par šķirotājiem
Izvērtējot līdzšinējos paradumus un salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, atkritumu šķirotāju skaits starp Baltijas valstu iedzīvotājiem turpina pieaugt. Kā liecina aptaujas dati, 83% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka šķirot atkritumus ir svarīgi.
Lai arī šis rādītājs četru gadu laikā ir audzis vien par 2% (2016. gadā tas bija 81%), arvien vairāk ir to iedzīvotāju, kuri patiešām šķiro atkritumus. Ja 2016. gadā to darīja tikai puse, tad šogad – jau 60% iedzīvotāju.
Tomēr Latvija joprojām atpaliek no Lietuvas, kur atkritumus šķiro 75% iedzīvotāju, un no Igaunijas, kur to dara 72%.
Vairāk pievērš uzmanību zaļajiem produktiem
Latviešu, lietuviešu un igauņu paradumu maiņa likumsakarīgi maina arī ikdienā izdarītās izvēles. Vaicājot iedzīvotāju viedokli par to, kādu zīmolu produktiem viņi dod priekšroku, jāsecina, ka pēdējo gadu laikā lielāka uzmanība tiek pievērsta daudzveidīgiem zaļās domāšanas aspektiem.
40% Latvijas iedzīvotāju norāda, ka būtu gatavi maksāt vairāk par precēm, kuru iepakojumu var pārstrādāt vai lietot atkārtoti, un 62% pauduši gatavību maksāt vairāk par produktu, kura sastāvā visas izejvielas ir dabiskas. Bet visās Baltijas valstīs iedzīvotāji dod priekšroku tiem zīmoliem, kuri iestājas par tīru vidi: tas ir svarīgi 70% lietuviešu, 55% igauņu un 53% Latvijas iedzīvotāju.
“Sabiedrība sākusi kritiskāk raudzīties, vai vārdi “bio” un “eko” parādās tikai uz produkta etiķetes, vai arī tas iemieso konkrētā uzņēmuma kopējo biznesa stratēģiju. Pateicoties plaši pieejamai informācijai, kā arī uzņēmumu un organizāciju rīkotām kampaņām, iedzīvotāji arvien skaidrāk apzinās, kas ir videi draudzīgs produkts un iepakojums.
Vēl vairāk – arvien kuplāks kļūst to iedzīvotāju pulks, kuri pievērš uzmanību tam, cik zaļos apstākļos tiek ražots produkts vai prece un kāda būs tā tālākā dzīve pēc tam, kad tas būs izlietots. Vienlaikus ļoti svarīgi radīt arī apstākļus, lai uzņēmēji būtu arvien motivētāki tirgū piedāvāt ilgtspējīgi ražotu produkciju, kas iepakota pārstrādājamā iepakojumā,” norāda Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis.
Zaļākais zīmols Baltijā
Lai gan centieni samazināt dažādu iepakojumu – kastīšu, maisiņu, trauciņu u. c. – patēriņu visās Baltijas valstīs ir līdzīgi (tuvu 70% Latvijā un Lietuvā, 72% Igaunijā), ilgtspēja neslēpjas tikai iepakojumā, bet arī uzņēmuma atbildībā par izmantoto resursu apjomu un to pareizu apsaimniekošanu.
Par to liecina fakts, ka šogad Zaļāko zīmolu topā strauji ienākuši jauni pirmrindnieki, piemēram, degvielas tirgotāja “Neste Latvija” zīmols “Neste”. Tas kopumā Baltijas valstu iedzīvotāju vērtējumā atzīts par zaļāko zīmolu Baltijā.
Savukārt Latvijā otro gadu pēc kārtas līderos izvirzījies uzņēmums “Latvijas valsts meži”. Tāpat saņemt videi draudzīgu novērtējumu un pirmo reizi iekarot topu izdevies tādiem zīmoliem kā “Venden”, “Lido” un “Everest”.
“Mūsu zīmolu “Everest”, “Spilva” un “Gutta” atrašanās topā liecina, ka ilgtspējīga domāšana ir veids, kā varam rūpēties par apkārtējās vides saglabāšanu nākamajām paaudzēm un vienlaikus celt dzīves kvalitāti.
“Orkla Latvija” piekopj atbildīgu saimniekošanu, kas paredz ne vien īpašas rūpes par produkta kvalitāti bet arī saudzīgu attieksmi pret apkārtējo vidi un dabas resursiem.
Ilgtspējas stratēģijas ietvaros, katrā no mūsu pārstāvētajām kategorijām esam apņēmušies sasniegt konkrētus mērķus, kuru izpildei ir nepieciešams mērķtiecīgs darbs ilgtermiņā, taču mums jau ir izdevies sasniegt zināmu progresu, ar ko ļoti lepojamies un priecājamies, ka arī Latvijas iedzīvotāji to novērtējuši,” norāda “Orkla Latvija” komunikācijas direktore Lineta Mikša.
Par “zaļākajiem” Latvijas zīmoliem iedzīvotāji nemainīgi atzīst lielos valsts uzņēmumus, kā arī skaistumkopšanas, pārtikas un dzērienu zīmolus. Vienlaikus pozitīvu vides ilgtspējas novērtējuma aizvien biežāk saņem e-komercijas pakalpojumu sniedzēji, farmācijas uzņēmumi un alkohola ražotāji.
Uzziņa:
Iedzīvotāju aptauja veikta pētījuma “DDB Brand Capital” ietvaros, ko šā gada vasarā veica “RAIT Custom Research Baltic”, aptaujājot teju 2816 Baltijas valstu ekonomiski aktīvos iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Latvijā pētījuma laikā aptaujāti 996 iedzīvotāji, Lietuvā – 1000, bet Igaunijā – 820. Zaļāko zīmolu metodoloģiju izstrādāja zīmolu aģentūra “DDB Latvia” sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu un “GfK Custom Research Baltic”
