Vai tavai mājai ir ierīkots ūdens mērītāja mezgls – jauna prasība no 1.janvāra. 3
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) atgādina, ka 2020. gada 1. janvārī beidzas Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā noteiktais termiņš, kurā jāveic ūdens mērītāju (komercuzskaites mēraparātu) mezglu ierīkošana.
Tie, kuri nav paspējuši to ierīkot savam īpašumam, tas jāveic līdz šā gada 31. decembrim.
Šī norma attiecas arī uz privātmājām
Likuma prasības attiecas uz ūdens mērītājiem, kas uzskaita kopējo mājai piegādāto ūdens apjomu, nevis uz tiem, kuri atrodas daudzdzīvokļu māju dzīvokļos.
Atbilstoši likumam ūdens mērītāja mezgla ierīkošanu veic pats ūdensapgādes pakalpojumu lietotājs par saviem līdzekļiem.
Tas attiecas uz iedzīvotājiem, kuri dzīvo gan privātmājās, gan daudzdzīvokļu mājās un izmanto centralizēto ūdensapgādi.
Savukārt tos, kuriem ir individuālā ūdensapgāde (no akas, spices vai urbuma), šīs prasības neskar.
Mērītājus uzstāda ūdens piegādātājs
“Attiecīgi ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzēja (ūdensapgādes komersants) uzdevums ir uzstādīt ūdens mērītāju vietā, kur lietotājs ir ierīkojis mezglu, kas atbilst noteiktām prasībām.
Radušās izmaksas par ūdens mērītāju, tā uzstādīšanu, plombēšanu, nomaiņu un verificēšanu jāsedz ūdensapgādes komersantam, tās iekļaujot tarifos. Tas nozīmē, ka lietotājiem pašiem papildus par šiem pakalpojumiem nav jāmaksā,” norāda SPRK Ūdenssaimniecības pakalpojumu nodaļas vadītāja Dace Čodare-Plaude.
Ja lietotājs līdz šā gada beigām nav paspējis ierīkot ūdens mērītāja mezglu, ūdensapgādes komersants būs tiesīgs to veikt pats, attiecīgi piestādot rēķinu lietotājam par izmantoto materiālu un darba izmaksām.
SPRK aicina lietotājus, kuri nav paspējuši ierīkot ūdens mērītāja mezglu savā īpašumā, vērsties pie sava ūdensapgādes komersanta.
Jāmaksā par faktiski patērēto ūdeni
Šādas prasības likumā noteiktas, lai visi lietotāji maksātu par faktiski patērēto ūdens apjomu atbilstoši ūdens mērītāju rādījumiem.
Joprojām daļa iedzīvotāju norēķinās pēc noteikta ūdens patēriņa aprēķina (patēriņa normas). Proti, maksājot par nemainīgu apjomu ik mēnesi, kas neatspoguļo faktisko ūdens patēriņu.
Tā rezultātā iedzīvotājiem izdevīgāk ir norēķināties pēc ūdens mērītāja rādījumiem. Atbilstoši likuma prasībām ūdens mērītājs pēc uzstādīšanas paliek ūdensapgādes komersanta īpašumā, savukārt mezgls – lietotāja īpašumā un uzraudzībā.
