1989. gada 15. decembrī. Rumānijā sākas revolūcija 0
Pirms 30 gadiem Rumānijas rietumu pilsētā Timošoarā pie vietējo ungāru iecienītā katoļu mācītāja, pazīstama disidenta Lāslo Tekēša mājām sāka pulcēties pūlis, pārsvarā ungāru minoritātes pārstāvji.
Cilvēki veidoja dzīvu ķēdi ap ēku, lai novērstu iespēju, ka mācītāju arestē komunistiskā diktatora Nikolaes Čaušesku slepenpolicija.
Tekēšs lūdza ļaudis izklīst, taču tie neklausīja. Nelīdzēja arī varas iestāžu centieni pierunāt cilvēkus doties mājās, jo mācītājam nekas nedraudot.
Nākamajā dienā pūlis kļuva aizvien lielāks, aptvēra vairākus kvartālus un tam pievienojās arī rumāņu jaunatne. Ap pusastoņiem vakarā cilvēki sāka dziedāt komunistu aizliegtās patriotiskās dziesmas un skandēt “Nost Čaušesku!”, “Nost komunistus!”.
Tas, kas bija sācies kā etniskais protests, līdz ar rumāņu pievienošanos pārauga revolūcijas sākumā.
Cilvēki devās uz pilsētas centru, kur tos sagaidīja milicija ar ūdenslielgabaliem un asaru gāzi.
17. decembrī nemieri jau bija kļuvuši vardarbīgi, bija daudzu upuru, pret demonstrantiem raidīja armiju, specdienesti atsevišķos gadījumos šāva uz cilvēkiem.
Tostarp uz Timošoaru vilcienos no apkaimes sabrauca strādnieki, kam bija iestāstīts, ka esot sācies “ungāru fašistu dumpis”, taču pilsētā strādnieki ieraudzīja notiekošo un pievienojās protestētājiem.
Oficiālā prese par Timošoaras nemieriem klusēja, taču Bukarestē cilvēki par to uzzināja no Rietumu radiostacijām. 21. decembrī dumpis pārsviedās uz galvaspilsētu. Dienu vēlāk Čaušesku režīms sabruka.
