1939. gada 14. decembrī. PSRS izslēdz no Tautu savienības 0
Pirms 80 gadiem ANO priekšteces Tautu savienības padome Ženēvā pieņēma lēmumu par PSRS izslēgšanu no organizācijas, kā arī nosodīja Padomju Savienības “pret Somijas valsti vērstās darbības”.
Tā bija reakcija uz 30. novembrī PSRS uzsākto iebrukumu Somijā, tas ir Ziemas kara sākšanu.
No padomes tābrīža dalībvalstīm par agresora izslēgšanu un nosodīšanu balsoja Anglija, Francija, Beļģija, Ēģipte, Dienvidāfrika, Bolīvija un Dominikāna. Grieķija, Dienvidslāvija, Šveice un Somija atturējās (somu pārstāvis paziņoja, ka nevēlas “būt tiesnesis savas valsts lietā”), bet Irānas un Peru pārstāvji sēdē nemaz nepiedalījās.
Arī pats gala dokuments tika ieturēts saudzīgos toņos, paziņojot, ka PSRS ar savu rīcību pret Somiju faktiski pati sevi izslēgusi.
Pirms tam notikušajās debatēs Tautu savienības pilnsapulcē baltieši jautājumā ieturēja neitrālu nostāju, līdzīgi kā to deklarēja Skandināvijas valstis.
Staļins Maskavā ziņu no Ženēvas uzņēma ar vienaldzību. PSRS pārstāvji uz balsojumu pat neieradās, jo par visu tām svarīgo un interesējošo, kā zināms, PSRS bija vienojusies ar nacistisko Vāciju vēl Molotova-Ribentropa paktā 1939. gada 23. augustā.
TASS pāris dienas vēlāk pasludināja, ka Tautu savienība vairs neesot nekāds “miera instruments”, ja jau atbalstot “kara kurinātājus un provokatorus – Mannerheima un Tannera kliķi”.
Padomju propaganda un pat diplomātija absurda stilā turpināja apgalvot, ka attiecības ar Somiju tai esot lieliskas, ar somiem tā nemaz nekarojot, jo vienīgā somu valsts esot “Somijas demokrātiskā republika” ar tās Oto Villi Kūsinena “valdību”. Proti, tā sauktā “Terijoki valdība”, ko padomju emisāri ar steigu izveidoja “atbrīvotajā” Austrumsomijas teritorijā.
